Līdz šim oficiālā van Goga nāves versija liecināja, ka 1890. gada jūlijā 37 gadus vecais gleznotājs ar molbertu rokās bija izgājis no viesnīcas Auvers-sur-Oise ciematiņā, kurā tobrīd mitinājās, un ar revolveri sev iešāvis krūtīs.
Par spīti smagajam ievainojumam, viņš spējis saviem spēkiem atgriezties mājās, kur 29 stundas vēlāk izdzisa viņa dzīvība.
Jaunajā grāmatā amerikāņu autori Stīvens Naifehs un Gregorijs Smits, kuri savulaik saņēmuši prestižo Pulicera balvu par gleznotāja Džeksona Polloka biogrāfiju, noraidījuši pašnāvības versiju un apgalvojuši, ka van Gogs nāvējošo ievainojumu guvis nelaimes gadījumā - šādus secinājumus abiem vēstures pētniekiem likuši izdarīt līdz šim nezināmu dokumentu un notikušā liecinieku liecību izpēte.
Grāmata Van Gogh: The Life tapusi desmit gadus ilga izpētes darba rezultātā, un šajā vērienīgajā pētījumā, kas aptvēris 28 tūkstošus dažādu dokumentu, abiem autoriem palīdzējuši vairāk nekā 20 tulki un citi līdzstrādnieki.
"Mums ir pilnīgi skaidrs, ka pašnāvība nebija viņa mērķis, kad viņš devās pastaigā pa kviešu lauku. Cilvēki, kuri viņu pazina, uzskatīja, ka viņu netīši savainoja pārītis vietējo pusaudžu, bet viņš nolēma viņus aizstāvēt, uzņemoties vainu uz sevi," apgalvo Naifeks.
Biogrāfijas autori pārliecinājušies, ka aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados līdzīgu notikušā versiju aprakstījis mākslas vēsturnieks Džons Renvalds, kurš bija devies uz van Goga pēdējo mītnes vietu un atradis tur liecības, kas apstrīd pašnāvības teoriju.
Atsevišķi dokumenti liecina, ka nāvējošā lode vēdera dobuma augšējo daļu skārusi šķībā leņķī, kas pašnāvības gadījumiem neesot raksturīgi.
"Zināms, ka šie divi pusaudži tolaik bieži gājuši kopā ar Vinsentu iedzert, kā arī bija iecienījuši kaitināt un provocēt psihiski nestabilo mākslinieku. Vienam no viņiem bija kovboju kostīms un bojāta pistole, kuru viņš bieži izmantojis savās kovboju rotaļās," senos notikumus atstāstījis viens no grāmatas autoriem.
"Iedomājieties, ka tur bija pārītis puišeļu, no kuriem vienam bija sabojāta pistole. Un visi trīs, visticamāk, bija piedzērušies," iespējamo notikumu gaitu ieskicējis Naifeks, kurš kopā ar līdzautoru ir pārliecināts, ka van Gogs tika nejauši savainots.
"Ir grūti pieļaut, ka kāds no zēniem patiešām būtu gribējis nogalināt mākslinieku," teikts biogrāfijā, kurā pieļauts, ka slavenais gleznotājs nogalināts aiz neuzmanības.
Tāpat grāmatas autori pēc ilgā izpētes darba secinājuši, ka, neraugoties uz smagiem psihiskiem traucējumiem, no kuriem mākslinieks cieta, viņš neesot bijis tendēts uz pašnāvību. "Van Gogs apzināti netiecās pēc nāves, bet brīdī, kad tā pie viņa atnāca, viņš to pieņēma," apgalvo grāmatas autori.
Tāpat pašnāvības iespēju apstrīd fakts, ka mākslinieks savas dzīves laikā neko neesot zinājis par šaujamieročiem, kā arī tas, ka pēc van Goga nāves ierocis tā arī netika atrasts.