ASV prezidentam formāli esot tiesības atslēgt no interneta datoru sistēmas un serverus visā pasaulē gadījumā, ja valsts drošība ir apdraudēta, tomēr nākamais ASV kongresa sastāvs plāno to apstrīdēt, jo uzsakata, ka tādas prezidenta pilvaras var novest pie izmisīgas rīcības apdraudējuma gadījumā, liecina BBC žurnālistu veiktais pētījums.
1942. gadā pēc japāņu uzbrukuma Pērlhārborai amerikāņi sāka baidīties no ārvalstnieku iebrukumiem, un tieši tādēļ kongress piešķīra tolaik pie varas esošajam prezidentam Franklinam Delano Rūzveltam plašas tiesības, kas noteica brīvu telefonu un telegrāfu sakaru pārvaldīšanu, kas iekļāva arī pilvaras tos atslēgt pilnībā nepieciešamības gadījumā.
Ir pagājuši gandrīz 70 gadi, telegrāfu vairs neviens nelieto, bet telefons kļuvis tikai par vienu no daudzajiem komunikācijas līdzekļiem. Tālajā 1942. gadā amerikāņu likumu radītāji vēl nebija paredzējuši interneta rašanos, tomēr viņi atzīmējuši, ka šim likums attiecas un "visiem saziņas līdzekļiem vai vadu komunikāciju stacijām".
Šī gada jūnijā tagadējā prezidenta Baraka Obamas administrācija pavēstīja, ka varot izmantot šo likumu ārkārtas situācijā, betpārspīlēt tendētie Vašingtonas novērotāji šādu rīcību novērtējuši kā apliecinājumu tam, ka prezidentam ir "poga interneta izslēgšanai".
No nākamā ASV kongresa sastāva būs atkarīgs, vai tiks domāts par lielāku drošību saistībā ar kiberuzbrukumiem. Kongresmeņi tāpat ir aicināti atjaunot arī Otrā pasaules kara laika likumu, lai ierobežotu prezidenta ārkārtas pilnvaras vai padarītu tās tiešākas un atbilstošākas mūsdienām.
"Mēs vēlamies, lai sarežģītā situācijā prezidenti darbotos saskaņā ar noteikto kārtību, nevis spertu izmisuma soļus," sacījis bijušais ASV valsts drošības biroja darbinieks, kas strādājis ASV eksprezidenta Džordža Buša laikā.
Viens no BBC analītiķiem sacījis, ka gadījumā ja, piemēram, datorus, kas Balto namu apgādā ar gāzi un elektrību, skars vīruss, prezidents var tos atslēgt no interneta, kas viņam ļautu pasargāt fizisko infrastruktūru un padarīt vīrusu nekaitīgu.
Saskaņā ar citu hipotētisku scenāriju prezidents var izdot pavēli par tīklu izslēgšanu, kas apkalpo finanšu iestādes Volstrītā, lai tās pasargātu no kāda kiberuzbrukuma.
Abos gadījumos Baltā nama vadītāja rīcība var nopietni ietekmēt uzņēmumus un cilvēkus, kuri ir atkarīgi no datorsistēmām. Piemēram, ir risks, ka banku klienti pēc tādas prezidenta rīcības nevarēs no savām bankas kartēm bankomātos nevarēs noņemt naudu.
Likums, kurš pieņemts 1942. gadā, ir novecojis informācijas tehnoloģiju laikmetā arī tādēļ, ka tajā nav formulēts jēdziens "ārvalstu kibernoziegums".
Tiesību sargus bažīgus dara arī valsts augstākās amatpersonas iepēja savtīgos nolūkos izmantot varu. Prezidentu pilnvaras šādos gadījumos ir neierobežotas, uzsver arī citi valsts drošības jomas eksperti.
Ekspertiem pat esot grūtības nosaukt iespējamās sekas ASV datortīklu atslēgšanai no interneta, turklāt, atsevišķiem lietotāji varētu tikt atslēgti no populārām interneta stacijām vai viņiem nepieciešamajiem dienestiem.
Tomēr Demokrātijas un tehnoloģiju attīstības centra darbinieks Gregs Nodžeims runā par postošu efektu, kas var "izplatīties arī citās valstīs", ja prezidents izmantotu šādas savas pilnvaras.
Turklāt analītiķi uzskata, ka interneta iespējas tā atslēgšanu padara par praktiski neiespējamu kādam, pat ja tas ir ASV prezidents. "Internetam nav štepseļa, kuru varētu izraut no kontaktligzdas," atzinis iepriekšējā ASV prezidenta Džordža Buša administrācijas bijušais padomnieks telekomunikāciju jautājumos Džons Noijers.