Kā vēsta žurnāls Newsweek, neiroķirurgs un ilggadējais Hārvarda universitātes pasniedzējs Ebens Aleksandrs, kuram ir spoža reputācija kolēģu vidū, apliecinājis pēcnāves dzīves pastāvēšanu.
Viņš arī agrāk uzskatījis sevi par kristieti, bet nav ticējis šādām parādībām un pat jutis līdzi cilvēkiem, kuri bija pārliecināti par dieva beznosacījumu mīlestību. Tāpat Ebens uzskatījis, ka visi stāsti par ārpusķermeņa pieredzi (out-of-body experience) ir zinātniski izskaidrojami.
Tomēr 2008. gadā smagas slimības laikā vīrietis nokļuva komā un samaņu atguva tikai pēc nedēļas. Kā apgalvo pats Ebens, daļa viņa smadzeņu, kas kontrolē domas un emocijas, izrādījās bloķētas, toties profesors pieredzējis pārsteidzošu ārpusķermeņa pieredzi.
Žurnālā publicētajā rakstā viņš atklājis, ka "viņpasaulē" saticis skaistu, zilacainu sievieti, redzējis pūkainus, rožainus mākoņus un "mirdzošas būtnes ar spārniem."
"Saskaņā ar pašreizējo izpratni par smadzeņu darbību un cilvēka saprātu ir vienkārši neiespējami pieņemt, ka es komas stāvoklī biju kaut vai daļēji pie apziņas, nemaz nerunājot par ļoti spilgto un pilnīgo ceļojuma pieredzi.
Nav nekāda zinātniska izskaidrojuma tam, ka, par spīti komas stāvoklī esošajam ķermenim un atslēgtajai smadzeņu garozai, smadzenes tomēr turpināja funkcionēt un turklāt nosūtīt mani uz citu, daudz lielāku Visumu, par kura eksistenci es pat nebiju nojautis," Aleksandru citē Newsweek.
Amerikāņu ārsta pēcnāves dzīves apraksti ir līdzīgi citu cilvēku "atmiņām" pēc klīniskās nāves pārdzīvošanas. Ārpusķermeņa dimensija, pēc Aleksandra vārdiem, ir cita pasaule burtiskā nozīmē. Tajā mītošajām būtnēm piemītot kas vairāk nekā tikai ķermenis un smadzenes, bet nāve vispār nav visa beigas, bet gan bezgalīga ceļojuma sastāvdaļa.
Profesors pastāstījis, ka viņa "piedzīvojums" sācies augstu mākoņos. Drīzumā viņš ieraudzījis "caurspīdīgas, mirdzošas būtnes, kas lidoja debesīs un aiz sevis atstāja līnijām līdzīgas pēdas." Būtnes radījušas pārsteidzošas un brīnišķīgas skaņas, kas šķita paužam bezgalīgu prieku. Viņš ir pārliecināts, ka redzējis kādas augstākas būtnes, jo tās nav līdzinājušās nekam, ko viņš redzējis agrāk.
Par viņa pavadoni mistiskajā pasaulē kļuvusi skaista sieviete ar tumši zilām acīm, zeltainbrūniem matiem un augstiem vaigu kauliem. Sieviete bijusi tērpta vienkāršās, bet skaistās drānās gaiši zilā un persiku tonī. Viņi sazinājušies bez vārdiem, "līdzīgi vējam".
"Tu tiec mīlēts un vienmēr esi dārgs. Tev nav jābaidās ne no kā. Nav nekā tāda, ko tu varētu izdarīt nepareizi. Es tev šeit parādīšu daudzas lietas. Bet visbeidzot tu atgriezīsies atpakaļ," vīrietim apsolījusi pavadone pēcnāves dzīvē.
Sieviete aizvedusi neiroķirurgu "uz milzīgu tukšumu, kur bija pavisam tumšs, bet bija jūtama bezgalība, turklāt sajūta bija ļoti patīkama." Aleksandrs pieņem, ka tieši tur mājojis dievs.
Pēc šīs unikālās pieredzes profesors nav steidzies par to pastāstīt kolēģiem. Tomēr viņš sācis regulāri apmeklēt baznīcu un pat uzrakstījis grāmatu Proof of Heaven par savu ceļojumu uz pēcnāves dzīvi.
"Joprojām esmu ārsts un joprojām palieku zinātnes cilvēks. Bet dziļākajā būtībā es ļoti atšķiros no tā cilvēka, kāds biju agrāk, jo esmu ieraudzījis jaunu realitātes ainu," apgalvo neiroķirurgs.