Jēzus Kristus
Foto: Publicitātes foto

Zinātniekiem izdevies atšifrēt senu manuskriptu, kas sarakstīts apmēram pirms 1200 gadiem, un tas liek jaunā gaismā paskatīties uz apstākļiem, kādos mokošā nāve piemeklēja mūsu pestītāju Jēzu Kristu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jaunās liecības par Jēzus dzīvi un nāvi publicētas holandiešu pētnieka Rūdolfa van den Bruka (Roelof van den Broek) grāmatā Pseudo-Cyril of Jerusalem on the Life and the Passion of Christ (Jeruzalemes Pseidokirils par Kristus dzīvi un ciešanām).

Utrehtas universitātes zinātnieka grāmatā ir iztulkoti fragmenti no apokrifiem, kas satur līdz šim nezināmus evaņģēliskus sižetus.

Divi manuskripti par Kristus dzīvi tika atrasti jau 1910. gadā Ēģiptē. Vēlāk tie nokļuva amerikāņu uzņēmēja Džona Morgana kolekcijā, bet pēc tam vienu ieguva Pensilvānijas universitātes muzejs, savukārt otrs nonāca Morgana muzejā Ņujorkā.

Tagad, kad manuskripti atšifrēti, noskaidrots, ka Kristus tika arestēts nevis ceturtdienā, bet otrdienā. Bet pirms krustā sišanas piektdienas rītā viņš vēl esot ieturējis maltīti Jūdejas prokuratora (vietvalža) Poncija Pilāta namā.

Pilāts esot bijis gatavs ziedot pats savu dēlu, lai Jēzum saglabātu dzīvību, taču Jēzus atteicies - viņš pateicies Pilātam par piedāvājumu un uz atvadām svētījis visu viņa namu.

Grāmatā tulkotais šīs sarunas fragments liek par Pilātu domāt pozitīvākā gaisotnē. "Pēc tam Pilāts teica Jēzum: "Tagad, kad jau kļuvis tumšs, vari ģērbties un iet prom, bet rīt no rīta es tavā vietā nāvē sūtīšu savu dēlu"," teikts manuskriptā.

Tas ir pretrunā ar kanoniskajiem evaņģēlijiem, kurā Kristus arests tiek asociēts ar ceturtdienu, kas kristīgajā tradīcijā tiek atzīmēta kā Klusās nedēļas Zaļā ceturtdiena. Taču šis teksts liecina, ka pēdējā maltīte Jēzum bijusi nevis ar apustuļiem, bet gan ar Ponciju Pilātu.

Kā apgalvo van den Bruks, iespējams, ka šis fakts izskaidro to, kāpēc koptu un etiopiešu baznīcās Poncijs Pilāts tiek ierindots starp svētajiem.

Tāpat tekstā ir minēta arī iepriekš nekur neizskanējušās pestītāja spēja mainīt izskatu. Kā pierādījums tiek minēti Jūdas vārdi: "Kā gan mēs viņu notversim - viņš taču nekad nav vienā izskatā. Viņš var kļūt par sarkanādaino vai balto, tumšādaino vai mulatu, viņš var izskatīties kā askēts, kļūt jauns vai vecs."

Tāpat tekstā minēts, ka Jēzus spējis kļūt arī neredzams, un līdz ar to izvirzīta jauna versija, ka Jūdas skūpsts bijis zīme, kurš tieši no klātesošajiem cilvēkiem ir Jēzus.

Van den Bruks, kurš savā grāmatā publicējis iztulkotos apokrifus, uzsver, ka mūsdienu zinātnieki nevar garantēt šo liecību autentiskumu, tomēr ir skaidrs, ka dokumenta sastādīšanas laikā tieši šāda bija ticīgo pārliecība.

Zem minētajiem tekstiem ir Jeruzalemes Kirila paraksts, bet viņš dzīvoja mūsu ēras ceturtajā gadsimtā, un līdz ar to tiek uzskatīts, ka autors nav parakstījies ar savu īsto vārdu, bet drīzāk aizņēmies šī svētā vārdu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jēzus Kristus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form