Šīs zinātniskās teorijas izvirzītājs ir Oksfordas Universitātes profesors, arheologs Terenss Mīdens, kurš savu versiju šomēnes plašāk izskaidrojis publikācijā izdevumā "The Journal of Lithic Studies".
Mīdens versiju par peņu godināšanu izvirzījis, izpētot Stounhendžu un aptuveni 20 citus Neolīta laikmeta akmens apļus, kas atrodami citviet Lielbritānijā. Viņš secinājis, ka tie būtībā veidoti, lai akmeņu ēnas veidotu vīrieša dzimumlocekļa aprises.
Profesors uzskata, ka peņa formas ēnas bijušas daļa no seno ļaužu auglības veicināšanas rituāliem. "Pamatā esmu atklājis, ka daudzi akmeņu apļi tika uzcelti laikā, kad valdīja auglības reliģija, un akmeņi novietoti tā, lai saullēktā noteiktos gada datumos falla aprišu ēna, kas krīt no vīrišķā simbola akmens, būtu pavērsta uz sievišķā simbola akmeni," "The New York Post" citējis Mīdena pētījumu.
Mīdens izpētījis, ka Stounhendžā jo spilgti novērojama ēnu spēle. Ārpus akmeņu krāvumiem atrodas tā dēvētais "Heel Stone" akmens, kas, viņaprāt, simbolizē vīrišķo. Vasaras saulgriežu nedēļā tā ēna krīt uz plakano altārakmeni, kas, pēc profesora domām, ir sievišķā simbols.
Mīdens piecu gadu garumā nofotografējis 120 dienu saullēktus Stounhendžā, un secinājis, ka ēnu spēles ar peņa aprisēm novērojamas astoņas reizes gadā.
