Foto: stock.xchng
Ročesteras universitātes pētnieku komanda ar Mironu Cukermanu priekšgalā konstatējusi tiešu korelāciju starp intelekta līmeni un ticības spēku, bet zinātnieku izdarītie secinājumi ne visai iepriecina reliģiozus cilvēkus.

Savu slēdzienu eksperti paziņojuši, apkopojot datus par 63 zinātniskajiem pētījumiem, kas veikti dažu pēdējo dekāžu laikā. 53 no tiem tika apstiprināta hipotēze par to, ka cilvēki ar augstāku IQ rādītāju no reliģijas vairās pat sirmā vecumā, tomēr šādas attieksmes iemesli nebūt nav tik viennozīmīgi.

Kā uzsver pētnieki, agrāk tika uzskatīts, ka gudri cilvēki vienkārši vairāk zina par pasaules uzbūvi, līdz ar to viņos nav aklas ticības. Taču tagad noskaidrojies, ka intelektuāļi no reliģijas vairās arī citu iemeslu dēļ.

Pēc pētnieku vārdiem, gudriem cilvēkiem ir vairāk iespēju izveidot laimīgu ģimeni un lielāka varbūtība dzīvē gūt panākumus, bet tas nozīmē, ka viņiem ir mazāka vajadzība pēc reliģijas.

Ročesteras zinātnieku pētījuma nosaukums ir The Relation Between Intelligence and Religiosity: A Meta-Analysis and Some Proposed Explanations, un tas publicēts izdevumā Personality and Social Psychology Review.

Cukermans tajā skaidro, kādi iepriekš veikti pētījumi tika apkopoti, piemēram, pagājušajā desmitgadē publicēta analīze, kurā 1500 apdāvināti bērni ar IQ rādītāju virs 135 izsakās par savu dzīves uztveri.

Akadēmiski pētījumi par šo tematiku tiekot veikti kopš 1921. gada, bet pēdējā laikā tie kļūst aizvien biežāki un segmentētāki.

Piemēram, kādā longitudinālā eksperimentā, kurā tika reģistrēta vairāku dalībnieku pasaules uztvere no brieduma līdz 91 gada vecumam, noskaidrojies, ka cilvēki savas domas par reliģiju dzīves laikā praktiski nemaina (lai gan sabiedrībā valda viedoklis, ka vairums cilvēku uz vecumu pievēršas dievam).

"58 procenti nejauši izvēlētu ASV zinātnieku izteica šaubas vai neticību dievam, bet starp zinātnes spīdekļiem šis rādītājs palielinājās līdz 70 procentiem," konstatējis Cukermans.

"Vairums šī fenomena skaidrojumu izsaka kopīgu ideju, ka reliģiskā pārliecība ir iracionāla. Tā nav zinātniski pārbaudāma, tāpēc reliģijas dogmas un postulāti gudriem cilvēkiem nešķiet pievilcīgas, jo viņi uzskata, ka visu zina labāk par pārējiem.

Taču mēs uzskatām, ka šis fenomens saistīts arī ar to, ka intelektuāļi vairāk laika velta sevis pilnveidošanai un personīgo panākumu gūšanai, līdz ar to viņiem nav nepieciešamības balstīties uz reliģiju, lai justos kā pašpietiekami un pilnvērtīgi cilvēki. Un vēl ir jāņem vērā ateista psiholoģija," rezumē Cukermans.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!