Foto: Vida Press
Tie, kuri satraukti gaida pasaules galu, uz kādu laiku var atviegloti uzelpot - zinātnieki aprēķinājuši, ka Zemes bojāeja varētu notikt 2880. gada 16. martā, bet jaunākie pētījumi liecina, ka, iespējams, tiks atrasts veids, kā to novērst.

Par iemeslu visa dzīvā iznīcībai uz mūsu planētas varētu kļūt sadursme ar asteroīdu, kam dots nosaukums 1950 DA.

Šis asteroīds kosmosa pētnieku uzmanību piesaistījis savas neparastās uzbūves dēļ - tas riņķo ap savu asi tik lielā ātrumā, ka tam vajadzētu sadalīties, atsaucoties uz publikāciju izdevumā Nature, ziņo ārvalstu mediji.

Tenesī Universitātes Zemes un planētu zinātnes katedras docenti Bens Rozitis un Džošua Emerijs noskaidrojuši, ka asteroīda kustības ātrums ir tik liels, ka izslēdz iespējamību, ka tā akmeņus kopā satur gravitācijas spēks.

Tiek pieļauts, ka asteroīdu no sadalīšanās pasargā īpašs pievilkšanās spēks - agrāk tika uzskatīts, kas tas nodrošina nelielu asteroīdu eksistenci, bet pārliecinošu pierādījumu tam līdz šim nebija.

Lai gan izpētes gaitā zinātnieki pietuvojušies 1950 DA asteroīda noslēpumam, pagaidām nav ideju, kā to apstādināt vai mainīt tā trajektoriju - ja asteroīds, kura diametrs ir viens kilometrs, bet kustības ātrums 14 kilometri sekundē, 2880. gada 16. martā patiesi ietrieksies Zemē, sadursme līdzināsies 44,800 megatonnām trotila radīta sprādziena.

Asteroīds 1950 DA pirmo reizi tika pamanīts 1950. gada 23. februārī, zinātnieki tam sekoja 17 dienas, bet pēc tam objekts no viņu redzesloka uz pusgadsimtu pazuda. Atkal asteroīds tika pamanīts 2000. gada 31. decembrī.

Tiesa, Tenesī universitātes zinātnieki ir noskaņoti optimistiski - tā kā briesmas ir apzinātas, bet līdz gaidāmajai sadursmei vēl ir vairāki gadsimti laika, ir liela iespējamība, ka tiks atrasts veids, kā mainīt 1950 DA trajektoriju vai to iznīcināt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!