Kamēr amerikāņu Marsa izpētes robots Curiosity (attēlā) pēta Sarkano planētu automātiskā režīmā, Nīderlandē aktīvi gatavojas pilotējamam lidojumam uz Marsu - projekts Mars One ikvienam interesentam piedāvā iegādāties biļeti tālajam lidojumam - tomēr, kā brīdina projekta administrācija, tā būs biļete tikai vienā virzienā.
Kā skaidro projekta autori, mūsdienu zinātnei un tehnoloģijām pagaidām nav pa spēkam nodrošināt, lai uz Zemes atgrieztos pat neliela pētniecības zonde, nerunājot nemaz par cilvēku transportēšanu.
Viens no projekta vadītājiem - Bass Lansdorps - pavēstījis, ka kosmiskais kuģis ar četriem cilvēkiem uz borta dosies uz Marsu jau 2023. gadā. Pirms tam, 2016. un 2022. gadā, uz Marsu nosūtīs planetāro bāzi, pārtikas un gaisa rezerves.
Kā vēsta resurss TCN, plānots, ka, nokļuvuši uz tālās planētas, cilvēki nodosies zinātniskiem eksperimentiem un meklēs liecības par ārpuszemes civilizācijas eksistenci.
Eksperti gan brīdina, ka misijai nāksies pārvarēt milzum daudz problēmu. Piemēram, skābekli paredzēts iegūt no ūdens, kas atrodas zem Marsa virsmas, bet pagaidām pietiekami ūdens krājumi uz šīs planētas nav atrasti.
Turklāt spēcīgais Marsa vējš var izsvaidīt nosēšanās kapsulas tālu vienu no otras, un pagaidām nav zināms, vai astronauti spēs pārvarēt vairākus kilometrus lielu attālumu līdz bāzes stacijai.
Kā atzīmē izdevums Space Travel, finansējumu vienvirziena lidojumam paredzēts iegūt, organizējot realitātes šovu televīzijā. Iespēja sekot līdzi lidojumam un pirmo "marsonautu" sadzīvei varētu piesaistīt televīzijas skatītājus, tomēr, kā lēš eksperti, ekipāžas iespējamās bojāejas translācija var izrādīties pretlikumīga.
"No tehniskā viedokļa šādas misijas izdošanās iespējamība ir 50 pret 50," paziņojis Starptautiskās tehniskās universitātes profesors Kriss Velčs. Viņš uzskata, ka četru cilvēku nosēdināšana vienā un tai pašā vietā un viņu dzīvības uzturēšana ir ļoti sarežģīts uzdevums.
Vēl sarežģītāku plānoto misiju padara nepieciešamība lidojuma dalībniekiem veikt operācijas, lai izņemtu vai nomainītu atsevišķus orgānus, tādējādi pasargājot no radiācijas un smago daļiņu negatīvās ietekmes.
"Cilvēks kā suga ir attīstījies uz Zemes, tāpēc evolūcijas gaitā nav piemērots tāliem kosmiskiem ceļojumiem. Lai lidotu uz citām planētām, lai cik grēcīgi tas neizklausītos, cilvēka organismu nepieciešams nedaudz pilnveidot. Cilvēkam ir orgāni, kurus smagi skar radiācija, tāpēc tos nāksies nomainīt ar mākslīgiem," paziņojis Medicīniski bioloģisko problēmu izpētes institūta vadītājs Vjačeslavs Šuršakovs.
Pēc viņa vārdiem, mūsdienās parasta procedūra ir, piemēram, zobu implantēšana. Tālu starpplanētu lidojumu dalībniekiem tikpat pierasta varētu kļūt acu vai smadzeņu "uzlabošana".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
