Foto: Vida Press
Trešā reiha vadonis Ādolfs Hitlers (attēlā bērnībā) ir viena no visvairāk pētītajām personībām 20. gadsimta vēsturē, un zinātnieki vētījuši ne tikai paša fīrera dzīves gājumu, bet arī viņa radurakstus.

Nesen pie jauniem atklājumiem nonācis austriešu vēsturnieks Florians Kotanko, kurš ieviesis skaidrību Ādolfa brālīša Otto liktenī.

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Hitlers bija ceturtais no sešiem Aloiza un Klāras bērniem un viņa vecākie brālīši Gustavs un Otto, kā arī māsiņa Ida miruši agrā bērnībā.

Tagad izvirzīta versija, ka patiesībā Ādolfs pasaulē nācis kā trešais bērns un Otto bijis par viņu jaunāks, vēsta britu izdevums "The Independent".

Izpētot dokumentus fīrera dzimtajā pilsētā Braunavā pie Innas, austriešu vēsturnieks atklājis – Otto pasaulē nācis trīs gadus pēc Ādolfa 1892. gada jūnijā, bet izdzīvojis tikai nedēļu. Mazulis miris no smadzeņu tūskas.

Kotanko Austrijas laikrakstam "Oberosterreichischen Nachrichten" skaidrojis, ka šim it kā mazsvarīgajam atklājumam tomēr esot liela nozīme Hitlera dzīves gājuma izpētē. Tas apstrīd daudzu fīrera biogrāfu secinājumus, ka Hitlera garīgo attīstību ietekmējušas mātes pārmērīgās rūpes par mazo Ādolfu kā vienīgo izdzīvojušo bērnu pēc trīs mazuļu zaudēšanas.

Tāpat Kotanko, komentējot savus atklājumus, norādījis, ka, iespējams, mazā brālīša nāve trīs gadus veco puisēnu ietekmējusi vairāk, nekā var iedomāties.

"Paliek atvērts jautājums, cik lielā mērā brālīša veselības stāvoklis noteica Hitlera vēlāko attieksmi pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām," prātojis Kotanko.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!