Dīvainākās dzīvnieku masveida nāves  (1)

Melno strazdu lietus Arkanzasā

Daži Arkanzasas štata iedzīvotāji gadu mijā bija visai pārsteigti, kad svētku laikā no debesīm nolija melno strazdu "lietus". Kā drūma zīme tas pats atkārtojās pēc divām dienām, kad vairāk nekā 500 strazdu no debesīm beigti nokrita Luiziānas štatā.

ASV vides aizsardzības ierēdņi šo lietu sāka izmeklēt nekavējoties, tērpušies gāzmaskās un īpašos aizsargtērpos, tomēr zinātnieki joprojām ir neziņā, kas bijis putnu nāves iemesls, jo sākotnēji tika izslēgta versija, ka strazdi varētu būt miruši kādas slimības vai saindēšanās dēļ.

Līķu sekcijas rezultāti liecina par iekšējām traumām un asiņošanu, ko varētu būt izraisījusi kāda spēcīga sadursme starp putniem, kuri mēdz lidot ciešos baros. Tāpat zinātnieki pieļauj, ka putni varētu būt zaudējuši orientāciju spēcīga negaisa vai krusas dēļ.

Nīlzirgi un Sibīrijas mēris

2004. gadā apmēram 300 nīlzirgi, kuri dzīvoja karalienes Elizabetes vārdā nosauktajā Nacionālajā parkā Ugandā, gāja bojā, jo bija iedzēruši ūdeni, kurā atradās Sibīrijas mēra baktērijas.

Šīs nāvējošās baktērijas ļoti bieži ieperinās stāvoša ūdens peļķēs, kas izveidojas Ugandā sausuma sezonas laikā. Ugandā kopš XX gadsimta piecdesmitajiem gadiem vairākkārt bijuši mēra uzliesmojumi, kas galvenokārt notikuši ūdens vidē, tomēr tik masveidīga dzīvnieku bojāeja fiksēta pirmoreiz.

Bišu saimju sabrukums

2006. gadā ASV dučiem bišu gāja bojā bez redzama iemesla, pamudinot zinātniekus sākt lietot apzīmējumu "bišu saimju sabrukums". Kā ziņo ASV Lauksaimniecības ministrija, ASV 2009. gadā izmira 29% bišu saimju, bet 2010. gadā - jau 34%.

Lai gan ir tikusi piedāvāta virkne ticamu izskaidrojumu - sēnīšu infekcija, klimata pārmaiņas, pesticīdi - zinātnieki tā arī nav noskaidrojuši, kādēļ ASV bites masveidā mirst. Turklāt runa nav tikai par bitēm - Ilinoisas štatā veiktais pētījums liecina, ka arī četru galveno kameņu sugu skaits ASV pēdējos 20 gados samazinājies par vairāk nekā 90%.

Sikspārņi ar "baltā deguna sindromu"

2006. gadā kāda sēnīšu infekcija nogalināja ļoti daudz sikspārņu ASV teritorijā - vairāk nekā miljons sikspārņu gāja bojā 14 ASV štatos un divos Kanādas apgabalos, kur šiem nakts zīdītājiem tika atklāts tā dēvētais "baltā deguna sindroms".

Pati sēnīte dzīvniekus nenogalina, bet ieperinās ziemas miegā gulošo dzīvnieku mutēs un degunos, neļaujot sikspārņiem gulēt. Kad sikspārņi tiek pamodināti no ziemas miega, viņi pamet savas alas, lai meklētu pārtiku un patērē tauku rezerves, kas noved pie šo dzīvnieku nosalšanas vai bada nāves.

Savvaļas dzīvnieku aizsardzības biedrības ASV toreiz izdeva rīkojumu slēgt simtiem alu un raktuvju, līdz tiks atklāts slimības avots un iespējamā ārstēšanas metode, tomēr slimības cēloni tā arī neatklāja.

Miruši putni un sardīnes Čīlē

2009. gadā divu mēnešu laikā Čīlē miruši tika atrasti daži miljoni sardīņu, tūkstoši flamingu, daži simti pingvīnu un gandrīz 60 pelikānu. Zinātnieki tā arī nav nonākuši pie secinājuma, vai visi šie nāves gadījumi ir savstarpēji saistīti.

Retās flamingu sugas pirms masveida nāves bija bez perētājiem atstājušas savus vēl neizšķīlušos mazuļus olās, tāpēc pētnieki traģiskajā situācijā vainoja gan globālo sasilšanu, gan dabas piesārņojumu, gan slimības, tomēr dzīvnieku bojāejas patiesie iemesli joprojām nav atklāti.

Vaļu "pašnāvības" Austrālijā

2008. gada nogalē pie Tasmānijas salas Austrālijas dienvidos krastā izmetās vairāki desmiti finvaļu, un neparastā dzīvnieku uzvedība tika fiksēta arī turpmākajās dienās. Brīdī, kad krastā izmetušos vaļu skaits jau bija pārāk liels, dzīvnieku glābšanā iesaistījās arī varas iestādes un simtiem brīvprātīgo.

Rezultātā 140 vaļi gāja bojā, bet 54 milzīgos dzīvniekus izdevās glābt. Zinātnieki līdz šim loģisku izskaidrojumu tam tā arī nav spējuši rast, lai gan nereti līdzīgos gadījumos šāda vaļu uzvedība tiek saistīta ar pašnāvnieciskām tieksmēm.

Varžu kauja Konetikutā

Leģenda vēstī, ka 1754. gadā Konetikutas kolonijas Vindhemas ciemā notikusi varžu kauja, turklāt runa esot par īstu varžu karu, kur varde cīnījās pret vardi.

Laikā, kad daudzi šī apvidus vīri bija devušies kaujās ar frančiem un indiāņiem, kādā karstā jūnija naktī ciematā palikušie cilvēki izdzirdēja dīvainas skaņas un sāka apšaudi, domājot, ka viņiem kāds uzbrūk.

Nākamajā rītā viņi atklāja, ka dīvainās skaņas izdveš vardes, kuras, berzējoties viena pret otru, iespējams, cīnījās par ūdens paliekām pusizžuvušā dīķī. Neviens tā arī nekad neuzzināja, kas īsti notika, taču pēc šī gadījuma simtiem vai pat tūkstošiem varžu bija mirušas.

Dīvainie Rietumkrasta pelikāni

2009. gadā simtiem pelikānu Oregonas štatā uzvedušies visai dīvaini - viņi daudzkārt ietriekušies automašīnās un laivās, tāpat konstatēti arī daudzi pelikānu nāves gadījumi, kuriem zinātnieki loģisku izskaidrojumu tā arī nav raduši.

Glābēji izteikuši minējumus, ka, iespējams, pelikānu dīvaino uzvedību izraisījusi kāda slimība, kas ieperinājusies okeānā pēc masīvajiem mežu ugunsgrēkiem Dienvidkalifornijā. Tāpat pētnieki pieļāva iespēju, ka klimata pārmaiņas likušas pelikāniem mainīt ēšanas paradumus un tādēļ viņi zaudējuši orientāciju laikā un telpā.

Mongolijas liellopi

2010. gada sākumā Mongolijas stepēs iestājās auksta un sniegota ziema. Pēc vasaras sausuma, kas daudzām dzīvnieku sugām nedeva iespēju iegūt pietiekami daudz barības, mongoļus piemeklēja nelaime, ko viņi paši dēvē par zud. Tā noveda pie miljoniem kamieļu, aitu, govju, jaku un zirgu nāves.

ANO pat izveidoja īpašu programmu, lai apmaksātu lopu ganiem dzīvnieku līķu novākšanu, bet dzīvnieku bojāeja bija traģiska, turklāt šī nelaime apdraudēja visas valsts izdzīvošanu, kuras iedzīvotāji, kā zināms, galvenokārt ir atkarīgi no lopkopības.

Jūras bruņurupuči Salvadorā

2006. gada janvārī Salvadoras piekrastē bija izskaloti vairāki simti jūras bruņurupuču, un vēlāk tika izteikti minējumi, ka bruņurupuču nāvē varētu būt vainojama toksisko aļģu ziedēšana Sarkanajā jūrā, tomēr galu galā šī versija tā arī netika ne apstiprināta, ne noliegta.