"Mums visu laiku pieaug pieprasījums pēc eksporta, un mēs vēlamies, lai arī gardēži ārpus Ķīnas robežām visā pilnībā novērtētu visu mūsu virtuves delikātumu un izsmalcinātību," Ķīnā strādājošajām ārvalstu mediju aģentūrām stāstījis viens no neparastās delikateses veiksmīgākajiem izplatītājiem.
Šo ēdienu dēvē par "tun czi daņ" (nevainīgu zēnu oliņas), un kopš 2008. gada tas vairākās reģiona pilsētās atzīts par nacionālo nemateriālās kultūras mantojumu.
"Urīns tiek vākts vietējās skolās, un delikateses pagatavošanai vislabāk der ne vairāk kā desmit gadus vecu zēnu urīns. Viņi čurā nevis tualetēs, bet pagalmā izliktos speciālos spainīšos, un mēs katru dienu savācam svaigu urīniņu," medijiem stāstījis šefpavārs Mins Liu, kurš apgalvo, ka pēc "zēnu oliņām" ir ārprātīgs pieprasījums.
Tiesa, īsti nav izskaidrojams, kāpēc olas tiek gatavotas tieši zēnu urīnā, bet tradīcija vēsta, ka tā notiek jau gadsimtiem ilgi.
"Zēnu oliņu" pagatavošanas process ir sekojošs: lielā katlā liek vistas olas un aplej ar bērnu urīnu. Tad karsē, līdz ūdens sāk vārīties, un olas izņem ārā. Tad nedaudz iedauza čaumalas un atkal liek katlā. Pēc kāda laika olas apgroza un aplej ar svaigu urīnu. Procesu atkārto vairākas reizes, mainot uguns padeves stiprumu.
Katram pavāram esot savi noslēpumu, bet labākie no viņiem pēc ožas var noteikt, kurš no kolēģiem pagatavojis konkrēto oliņu porciju. Daudzi vietējie iedzīvotāji šīs olas uzskata par ļoti barojošām, jo īpaši pavasarī. Ķīnieši runā, ka, ka pavasarī esi apēdis šādas olas, nejutīsi nogurumu un miegainību, bet vasarā būsi pasargāts no saules dūriena.
Tiesa, smirdoņa, kas rodas ap olu vārīšanas vietu, ir ļoti raksturīga un daudziem tā šķiet nepieņemama. Arī Ķīnas ārsti neviennozīmīgi izsakās par šo delikatesi, tiesa, ne to iedarbības dēļ, bet gan antisanitāro apstākļu dēļ.
Viena urīnā vārīta ola maksā 1,5 juaņas jeb aptuveni 10 santīmus, kas ir divas reizes lielāka summa par parastu olu.
Foto galerijā: zēni urinē, pavāri gatavo, gardēži mielojas.