Roberts Vadlovs pasaulē nāca 1918. gadā Altonā Ilinoisā, un viņa vecāki bijuši parasti vidusmēra ļaudis. Tēva augums bijis 180 centimetri, bet jau astoņu gadu vecumā dēls tēti pāraudzis.
Zēns cieta no hipofīzes audzēja un akromegālijas un turpināja augt visu savu mūžu. Kad 22 gadu vecumā puiša dzīvība izdzisa, viņš bijis 272 centimetrus garš un svēris 199 kilogramus (pēc citiem datiem viņa svars sasniedzis 220 kilogramus). Garais augums viņam arī ļāvis iekļūt Ginesa rekordu grāmatā kā garākajam oficiāli reģistrētajam cilvēkam pasaules vēsturē.
Kā tas notika ar daudziem cilvēkiem, kura izskatu bija mainījušas dažādas diagnozes, arī Roberts kļuva par slavenību – viņš piedalījās dažādos šovos un jau 18 gadu vecumā ar cirka trupu apbraukājis visu Ameriku. No slavas atlecis ne viens vien praktisks labums, piemēram, viņam bez maksas gatavoti īpaši apavi, jo veikalos Roberta 49 centimetrus garajai pēdai tos nav bijis iespējams iegādāties.
Paralēli cilvēku izklaidēšanai puisis–milzis ne tikai pabeidzis vidusskolu, bet arī iestājies augstskolā, un sava labsirdīgā rakstura dēļ viņš arī baudījis publikas mīlestību.
Tiesa, laikam ejot, straujā augšana un milzīgais augums sācis radīt nopietnas veselības problēmas. "Labsirdīgajam milzim", kā viņu dēvējuši fani, bijuši nepieciešami kāju stiprinājumi, bet 1940. gada 4. jūlijā kādā Neatkarības dienas izrādē tie noberzuši kāju. Trauma radījusi infekciju, kas strauji izplatījusies. Lai gan ārsti darījuši visu, lai glābtu jaunieša dzīvību – viņš operēts un piedzīvojis asins pārliešanu –, 11 dienas vēlāk Roberts miegā nomira.
Vadlova bēres apmeklējuši 40 tūkstoši ļaužu, bet zārks svēris gandrīz pustonnu.
Slavenajam puisim ir arī veltīta dziesma.
