Latvijas sociālajos tīklos un blogos pamatīgu rezonansi izraisījušas psihoterapeita Viestura Rudžīša pārdomas ar nosaukumu "Vai ir izgudrots kas labāks par vardarbību?".
Rudzītis savā mājaslapā analizē divas pretējas terapeitiskas pieredzes, kuru kopsaucējs liek domāt, ka fiziskas vardarbības mazināšanās pēdējo gadsimtu laikā sākusi izpausties kā cita veida agresija.
"Kā uz faktu, ka sieva ne uz viņu lūkojas, reaģētu vidējais latviešu (krievu, vācu, ebreju ...) vīrietis simts, divsimt vai trīssimt gadus atpakaļ?
Vispirms, dažās no minētajām kultūrām tāda sievas uzvedība nemaz nebūtu iespējama. Bet, ja tomēr, tad sadotu sievai pa ausīm, vai pa muti, noslānītu, izvarotu, vismaz izlamātu, verbāli pazemotu," raksta Rudzītis.
Savās pārdomās psihoterapeits iesaka padomāt, kas sabiedrībā un ģimenē ir mainījies, mazinot vardarbību pret sievietēm.
"Ar vārdu sakot - (..) visām cīnītājām par sieviešu tiesībām, feministēm utt. derētu padomāt - kas tiek nodarīts pāri sievietēm, aizliedzot vardarbību pret sievietēm. Vai - kādēļ ir labi, ka sievietes iekausta un tamlīdzīgi, kamēr viņas iemācās sagaidīt vīru mājās ar siltām vakariņām, pasniedz tam čības un palīdz novilkt mēteli. (..)
Jā - tas labs jautājums feministēm - ko liekat vietā? Kā panāksit, ka sieviete bez sišanas kļūst par priekšzīmīgu māti, sievu un Sievieti galu galā. Kā neitralizēsiet viņas Dzemdi un Dievieti, panākot, ka tās netraucē sievietes ceļā uz Sievieti? Ja feministes saka A, tad jāsaka arī B. Vai ir izgudrots kas labāks par vardarbību? (..)
Ne jau visas sievietes pat pēc vizītes (-ēm) pie manis "nāk pie prāta" un "atgriežas" pie vīra. Ja tas nenotiek, tad esam atpakaļ matriarhātā, kas mums, savukārt, liecina par feminisma slēpto ideoloģiju. Kā lai vēl tās sievietes ierāmē, ja viņām pašām liekas, ka nevajag? Kādas vēl bez sievas sišanas izejas?" retoriski jautā psihoterapeits.
