Homo heidelbergensis – tiešie neandertāliešu priekšteči – ir rūpējušies par saviem sugas brāļiem invalīdiem. Šādu secinājumu zinātnieki izdarījuši pēc Spānijā atrastu 500 000 gadu senu kaulu izpētes, liecina raksts, kas publicēts prestižajā žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences.
Kopumā zinātnieki Spānijas ziemeļos, Atapuerkas alā, atraduši apmēram 6000 pārakmeņojušos kaulus. Starp tiem bijis daudz seno cilvēku kaulu un daudz lāču kaulu.
Pirms šī atraduma zinātnieki aprakstījuši apmēram 45 gadus veca vīrieša (zinātnieki viņu nosauca par Elvisu) jostas vietas apvidus mugurkaula fragmentus. Jaunajā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka Homo heidelbergensis pārstāvis slimojis uzreiz ar vairākām slimībām, tostarp ar spondilolistēzi, kas ir visai nelāga kaite - viens vai vairāki mugurkaula skriemeļi novirzās un slimniekam uz mugurkaula veidojas it kā lūzums.
Slimība seno cilvēku novedusi pie tā, ka vīrieša mugurkauls ticis izlocīts un ļoti sāpējis. Elviss nav spējis medīt un, visticamāk, pārvietojies ar spieķa palīdzību. Neraugoties uz nopietno kaiti, Elviss, pēc zinātnieku domām, nodzīvojis visai ilgu mūžu. Tas ļāvis pētniekiem secināt, ka Homo heidelbergansis pārstāvji, kuri dzīvoja 800 000 līdz 345 000 gadus pirms mums, jau zinājuši, kas ir līdzcietība.
Vēl nesen cita zinātnieku grupa analizēja seno cilvēku kaulus un sastādīja četru pakāpju līdzcietības attīstības skalu dažādiem homo sugas pārstāvjiem. Par pirmajiem cilvēkiem, kuri rūpējušies par saviem sugas brāļiem ar fiziskiem trūkumiem, zinātnieki atzina Homo erectus.