Desmit lietas, par kurām ieteicams nedomāt  (80)

Kas sākas tad, kad viss beidzas? Un kā viss vispār var beigties? Runas par rotējošām spirālēm, Mēbiusa lentēm un Kleina pudelēm nepalīdzēs. Savulaik gan lentes esam līmējuši, gan pudeles pētījuši.

Pirmkārt, tās itin nemaz nav līdzīgas Visumam, un, otrkārt, tās vienalga kaut kur atrodas, piemēram, uz galda vai uz datora darbvirsmas. Bet kur atrodas Visuma savērptā lente? Tiem, kuri nav beiguši fizikas fakultāti, šādas pārdomas jēgpilnus rezultātus nedos.

Tieksmi ticēt sazvērestības teorijām sauc par "konspiratīvu mentalitāti". Šai tēmai veltīts ne mazums antropoloģisku un filozofisku darbu (pazīstamākais no tiem, iespējams, ir Džordža Entīna grāmata Theory of Conspiracy and Conspirativist Mentality).

Visu pētījumu secinājums ir līdzīgs: tendence izskaidrot jebkuru vēsturisku vai politisku notikumu ar mazas ļaundaru grupiņas viltīgajiem plāniem raksturīga "cilvēkiem ar ierobežotu intelektu un zemu izglītību, kuri nespēj paskatīties uz pasauli no zinātnes skatu punkta, ne arī aptvert mūsdienu sabiedriskās realitātes sarežģīto mozaīku."

Pirms nieka 150 gadiem bija modē literāros darbos aprakstīt ar grēcīgām sievietēm sapinušos varoņu dvēseles mokas. Jāņem gan vērā, ka tolaik par grēcīgām uzskatīja pat jaunavas, kas uzdrošinājušās aizsūtīt kādu pārāk sirsnīgu vēstuli savam brālēnam.

Ciešanas jebkurā gadījumā bija īstas - kā gan iespējams mierīgi gulēt, ja tava Anna pirms 20 gadiem verandā bučojusies ar virsnieku?!

Kopš tā laika tikumi ir kļuvuši vaļīgāki - izrādījies, ka dzīvot var un pat ļoti mierīgi. Turklāt atklājies, ka prasme nodoties ciešanām un greizsirdība ir jūtas, kas lieliski padodas kultivācijai. Ja šķiet, ka dzīvē to ir par maz, var pafantazēt par to, kā tieši tavs mīļotais vīrietis vai sieviete nodevās intīmai tuvībai ar saviem bijušajiem.

Uzskats, ka onkoloģiskas slimības iespējams "izdomāt", nepārtraukti paturot prātā to draudus, atzīts par mītu. Toties šādā veidā iedzīvoties noturīgās neirozēs, īpaši jau hipohondrijā, var arī visnotaļ līdzsvarots cilvēks, kurš pārāk bieži uzturas medicīnai veltītos forumos, piemeklējot sev dažādu slimību simptomus.

Krievijā pazīstamais psihiatrs Anatolijs Smulevičs gadījumos, kad izjūti trauksmi par savu veselību, iesaka doties uz vispārēju izmeklēšanu.

"Tas ir labāk, nekā pastāvīgi raizēties, bet baiļu vai laika trūkuma dēļ pie ārsta neiet - tā neiroze var padziļināties. Ja trauksme nepazūd arī pēc izmeklēšanas, kurā esat atzīts par veselu, es ieteiktu apmeklēt neiropatologu. Mazas viegla trankvilizatora devas parasti palīdz šo problēmu atrisināt, ja vien runa nav par tiešām smagiem gadījumiem," iesaka eksperts.

Skatoties ziņas vai televīzijas raidījumus, pavērojot saraksti forumos un komentārus internetā, reizēm neviļus rodas sajūta, ka apkārtējie cilvēki ir īsti stulbeņi. Nicinājums pret cilvēci ir sens simptoms, to pazina gan Jūlijs Cēzars, gan Roterdamas Erasms, gan Bairons.

Tiem, kas nav nobrieduši rakstīt ģeniālu dzeju vai traktātus par cilvēka nemainīgo dabu, šīs jūtas kultivēt sevī nav vērts. Būs taču vēl jālido ar lidmašīnām, kuras saražojuši šie trulie idioti, jālieto netalantīgo laikabiedru sintezētās zāles un jāvada auto pa ielām, kurās tā vien mudž bezcerīgie psihopāti, turklāt vēl pie stūres un ar kāju uz gāzes pedāļa.

Dzīve, neuzticoties un necienot citus cilvēkus, izrādās, ir ļoti neērta.

Bērns, protams, labākajā gadījumā neuzzinās vecāku neglaimojošās domas par viņu. Bet vēlams, lai par to nezinātu arī paši vecāki.

Bērni krasi un strauji mainās - kā ārēji, tā arī iekšēji, bet pārdzīvojumi par to, cik viņi ir nepilnīgi, ko vēl nostiprina vilšanās un vainas sajūta, var palikt vecāku sirdī uz ilgu laiku. Pat tad, ja bērns no īsta monstra nemanot pārvērties par īsto svēto, ģēniju vai skaistuli.

Elpošana pieder pie otrā līmeņa refleksiem, t.i., to parasti kontrolē galvas smadzeņu zemākās daļas, nepieslēdzoties apzinātam domāšanas procesam. Tomēr iespējams pārņemt kontroli pār šo refleksu, atšķirībā, piemēram, no pirmā līmeņa refleksiem, kurus mēs kontrolēt nespējam (pie tādiem pieder, piemēram, ceļgala reflekss, kad pa to uzsit ar ārsta āmurīti).

Tai pašā laikā ilga, apzināta elpošanas kontrole (piemēram, par pusstundu ilgāki elpošanas vingrinājumi) reizēm rada situāciju, kad grūti atsākt elpot "autopilotā". Ļoti nervozi cilvēki šādi var novest sevi līdz panikas lēkmei un nosmakšanai, jo vārda tiešā nozīmē aizmirsuši, kā jāelpo.

Šausmu stāstu meistaram Stīvenam Kingam būtu jāsaka paldies Padomju Savienībai: tieši pateicoties šai impērijai, viņš izveidojās par tik lielisku šī žanra rakstnieku.

Savās autobiogrāfijās Kings vairākkārt pieminējis, ka aukstā kara laikā, kad pasauli bija pārņēmušas šausmas no padomju atombumbām, viņš naktīs modies bailēs, ka atomkarš jau sācies. Tolaik mazais Stīvens baidījies pieiet pie loga, jo zinājis, ka pie horizonta ieraudzīs mirdzošu sprādziena sēni.

Spriežot pēc visa, Kings pieder pie tiem 20 procentiem cilvēces, kuri īpaši jutīgi reaģē uz draudu signāliem visai populācijai, tai pat laikā būdami spējīgi uz ievērojamu bezbailību attiecībā pret savu dzīvību. Šie panikas cēlāji asi uztver lielu kataklizmu draudus, piemēram, iespējamu badu, epidēmijas, dabas katastrofas, karus un līdzīgas nelaimes.

Ja motobraucējs, ugunsdzēsējs vai kaskadieris nobāl, spriedelējot par citplanētiešu iebrukumu vai ģenētiski modificētu pārtiku, viņi pieder pie šīs cilvēku kategorijas.

Evolūcijas psihologi uzskata, ka tās ir paliekas no sena mehānisma, kas lika daļai radījumu riskēt ar savu dzīvību, ja radās draudi visam baram - raidīt trauksmes signālus vai uzbrukt plēsoņam. Mūsdienu cilvēkam speciāli attīstīt šīs iezīmes gan neesot jēgas.

Vai cilvēks, kas paņem uz mājām klaiņojošu kaķēnu, nestājas ceļā dabiskajai atlasei? Un kur pēc tam šo dzīvnieku likt? Un vai šāda rīcība tev neliks izskatīties kā pilnīgam idiotam? Bet tur tālāk kāds nelietis sit sievieti - vai būtu pareizi iejaukties? Ar tādu spēkavīru vienalga galā netikt. Bet, ja arī tiksi, vienalga nāksies atbildēt tiesā...

Augstsirdīgu rīcību tāpēc arī sauc par augstsirdīgu, ka tajā parasti ir maz racionālā pamatojuma. Un to vislabāk īstenot bez garām pārdomām, citādi pastāv risks iedzīvoties necieņā pret sevi.

Biogēnais savienojums histamīns, kas var izraisīt dažādas intensitātes niezi, organismā parasti atrodas neaktīvā, saistītā stāvoklī. Tas aktivizējas dažādu faktoru dēļ, no kuriem galvenais ir nervozitāte. Tāpēc tik bieži gribas pakasīt degunu, vaigu vai kāju tieši tajā brīdī, kad jāsēž klusi, nekustīgi un mierīgi.