Gaišreģe, kurai informāciju nodod eņģeļi: Ragaciema Agnese  (327)

"Parapsiholoģija ir lielums, kas raksturo to, ko daru – procesu, kas sniedzas tālāk par parastā robežām. Neskatoties uz to, ka neesmu pareģe, esmu – gaišredzīga. Es varu redzēt to, kas būs cilvēka nākotnē, taču zinu arī to, kā cilvēks var iespaidot savu likteni," "Delfi Izklaides" lasītājus ar sevi iepazīstina Agnese.

Nu jau būs pagājuši astoņi gadi, kopš Agnese darbojas parapsiholoģijas lauciņā, vada lekcijas, praktiskās nodarbības un individuālas konsultācijas.

Pseidonīmu Ragaciema Agnese viņa ieguvusi nejauši. Tā parapsiholoģi iesaukušas viņas pirmās klientes, kuras devušās pie Agneses uz mājām – Ragaciemu.

Agnese ir rīdziniece, piedzimusi mūziķu ģimenē un uzaugusi starp pilsētu un laukiem. Rīgā viņa dzīvojusi savulaik leģendārajā Maskavas priekšpilsētā.

"Tirgošanās, kontrabanda, nelikumības, ielu tusiņi un čigāni – tas viss tur bija, taču gana daudz brīžu pavadīju arī laukos, Embūtes pagastā pie Liepājas. Ātri sāku strādāt, ganīju govis, griezu aitām slotas, izdzīvoju lauku dzīvi," kontrastu pilno bērnību atminas Agnese.

"Viņi mēdza sacīt, ka man ir ļoti asa mēle, bet tas, ko es pasaku, ir trāpīgi. Cilvēki nereti prasīja – kā tu zināji to, ko tu nevarēji zināt?"

Tomēr lielāko pavērsienu sevis kā gaišreģes apzināšanās procesā Agnese piedzīvoja 17 gadu vecumā, kad pēc pusnakts mēroja ceļu no vietējās balles Piebalgā līdz netālajām krustmātes mājām.

"Atceros, ka guļu zālē, mēness palika liels, bija milzīga gaisma, un es izgāju, izlidoju no sava ķermeņa. Redzēju sevi un pasauli no malas. Vēlāk, lasot par to literatūru, sapratu, ka tajā brīdī ārkārtīgi milzīgā ātrumā traucos cauri gaismas kanālam un pa ceļam uzņēmu visdažādāko informāciju," maģisko brīdi atminas Agnese.

Pēc tam šādas iziešanas no sava ķermeņa gaišreģe piedzīvojusi pusotru gadu no vietas. Sākumā ar šiem neparastajiem apziņas ceļošanas procesiem Agnesei bijis grūti sadzīvot. Tolaik viņa strādāja par mūzikas skolotāju.

"Reiz man bērns nāca pretī pa trepēm, es viņa seju īsti nevarēju saskatīt – tā šķita tik spoža, ka likās – krāsains pleķītis," smej gaišreģe, kura ir arī māmiņa astoņus gadus vecam puikam.

Sevis iegūtās informācijas nesējus Agnese sauc par eņģeļiem, bet patiesībā tās esot dvēseles, kuras ar viņu komunicē.

"Tie ir mani skolotāji, kuri mani māca un apziņai piespēlē informāciju, atbilstoši manām interesēm. Ja ir jāatrod atbilde uz jautājumu, skatos uz cilvēku, jūtu tādu kā enerģētisko cilpu, kas izmet atbildi, un es to redzu. Tāpēc mana metode, pēc kuras strādāju, ir atbildes uz jautājumiem.

"Es esmu tā, kura cilvēku aizved līdz viņa meklētajai atbildei – redzu, kā darbojas konkrētā cilvēka prāts. Tas ir ātri, ekspresīvi un nereti emocionāli," savu zināšanu praktisko pusi atklāj Agnese, kura sarunu brīdī "uzspiež uz attiecīgajiem" cilvēka apziņas punktiem.

"Tas var būt gan patīkami, gan nepatīkami. Reizēm nākas izspiest kā augoni. Reizēm cilvēkiem tas patīk, reizēm nepatīk. Ir arī tādi cilvēki, kuri seansa lietderību saprot tikai pēc gada – tikai tad pasaka paldies," novērojumos dalās Agnese un atklāj, ka cilvēkos redz viņu vēlmes, būtību, auru, talantus, vietas, kur viņi iekļaujas, vai pretēji – neiekļaujas.

"Televīzija, filmēšanās, raidījuma process man vienmēr šķitis interesants, it sevišķi tad, ja varu tajā visā ņemt dalību. Mani uzrunāja tas, ka tas ir attiecību šovs, jo, redzot to, cik cilvēkiem Latvijā grūti iet ar attiecībām, uzskatu, ka beidzot ir laiks tām pievērst uzmanību – gan abpusējas, gan tautas harmonijas vārdā. Uzskatu, ka, ja ābola serdē ir tārpi, tad puvis ir viss ābols," pauž Agnese, kura "Patiesības spogulī" pieredzēto vērtē kā reālu Latvijas pāru attiecību atspoguļojumu.

"Šis raidījums ir patiesības spogulis ne tikai tā dalībniekiem, bet arī skatītājiem, lai saprastu to, ka nav jāstrīdas vai jākritizē vienam otru, bet gan jāieskatās spogulī. Tāpat arī jāsaprot, ka daudzas attiecību problēmas ir ne tikai personiskas, bet arī valstiskas. Piemēram, ir bezjēdzīgi otram pārmest to, ka viņam makā ir par maz naudas," uz pašreizējo kopējo situāciju Latvijā paveras Agnese.

"Mēs satikāmies dzīves periodā, kad abi bijām gatavi jaunam, radošam posmam. Viņš ir profesionāls sportists, kurš saprot, ka ar to vien nav gana – dzīvē tiecas arī pēc daudzām citām lietām. Daudz ko viņam uzticu no savām zināšanām," atklāj Agnese, kura jau iepriekš zinājusi, ka šis cilvēks uzradīsies viņas dzīves ceļā.

"Man ir tā nelaime, ka ar visiem vīriešiem, kuri man ir bijuši nozīmīgi, nav bijis lemts izdzīvot to "būt vai nebūt" iepazīšanās laiku. Vienmēr ir tāds – ā, redz, kur tu esi. Paslēpju nav, un romantiku izbaudām pēc tam. Līdz ar to man nav bijis tāds "jā vai nē" sākums," sev tipiskus iepazīšanās paradumus ar pretējo dzimumu atklāj gaišreģe.

"Tiesa, reizēm ir jāuzmanās, lai neiekultos ķezā, jo abiem viss ir skaidrs," smej Agnese, atklājot, ka arī viņas dzīvesbiedrs zinājis par abu liktenīgo tikšanos. Agnese atzīst, ka lielos vilcienos saredz nākotni, taču pārāk necenšas dzīties pēc informācijas par gaidāmajiem notikumiem.

"Jo cilvēks ir gaišredzīgāks, jo vairāk viņam neinteresē, kas būs nākotnē. Viņš zina, ko ir sev pasūtījis," sarunā ar "Delfi Izklaidi" apgalvo Ragaciema Agnese.