Špagata treniņi mājas apstākļos
Sportu Guntars iemīlējis tālajā 1993. gadā, astoņu gadu vecumā. Toreiz puisis pēc vecāku ierosinājuma sācis apmeklēt taekvondo nodarbības, un zēnu sports jau uzreiz aizrāvis, lai arī treneris bijis ļoti stingrs.
"Ķermeņa iesildošie vingrinājumi, staipīšanās, fiziskie vingrinājumi. Praktiski viss, ko iespējams izdarīt, fiziski kustoties. Tā arī sāku katru rītu staipīties, atspiesties un praktizēt vingrinājumus kājām.
Galvenā lieta, ko darīju treniņa beigās, bija špagata taisīšana. Praktizējot cīņas mākslas, labi izstaipītām un stiprām kājām ir liela nozīme," DELFI Izklaidei savu sportista karjeras sākumu atklāj Guntars.
Kad treniņus nācies pamest, jo vecāki nav spējuši izvadāt zēnu uz nodarbībām, Guntars apņēmīgi turpinājis vingrot mājās. Par uzturu zēns īpaši nepiedomājis - veselības mācībās gūtās zināšanas par uzturvielām un vitamīniem viņš novērtējis, tikai jau pieaugot.
Trenažieru zālei nav bijis naudas
Nākamais pieturas punkts Guntara sportista karjerā bijušas nodarbības Rīgas Vieglatlētikas sporta skolā Daugavas stadionā. Puisis tajā pavadījis divus gadus, iegūstot pirmās godalgas. Arī šo skolu nācies pamest, taču nekas nav spējis atturēt jauno censoni no kustībām.
"Turpināju mācības, bet joprojām darbojos mājās un turpināju papildus darīt to, ko treneris man mācīja sporta skolā. Patstāvīgi. Nevienam īpaši neteicu, ka to visu daru mājās.
Ik pa laikam dzirdēju, ka klasesbiedri apmeklē pulciņus un sporta trenažieru zāles, bet man diemžēl tam nebija naudas, visu darīju mājās.
Un, tici vai nē, arī šodien dodu priekšroku vingrošanai mājās. Sporta zāli apmeklēju, ja draugs lūdz palīdzību un ja man pašam nepieciešami lielāki svari vai speciāls aprīkojums, kas nav pieejams mājās, piemēram, baseins vai trenažieri kājām," interesantu niansi atklāj sportists.
Bez fitnesa būšot miris
Guntars atklāj, ka viņš visu dzīvi ir strādājis smagu fizisku darbu. "Fiziski strādājoši cilvēki vienmēr būs labā fiziskā formā. Skolu Rīgā es nepabeidzu. Aizbraucu prom uz Latgali, Ilūksti. Mācījos Ilūkstes 1. vidusskolā.
Zināju, ka vietējie iedzīvotāji ļoti atbalsta sporta aktivitātes, jutu, ka līmenis būs jāpaceļ. Darīju vairāk sporta stundās. Beigās sporta skolotājs man vienīgajam ielika gandrīz izcilu vērtējumu - 9. Par attieksmi un centību.
Izrādījās, ka viņam bija taisnība. Arī šodien, 2016. gadā, es nodarbojos ar sportu un tiešām piepildu savu sapni. Daru to, kas man nebija pieejams agrāk, un ļoti priecājos par iespējām," atklāj Guntars.
Viņš ir kļuvis par profesionālu fitnesa modeli, strādā ar fotogrāfiem un māksliniekiem. "Tas paņem daudz enerģijas, bet rezultāts dod patiesu gandarījumu, jo tās atmiņas paliks mūžīgi. Ir grūtāki brīži, kuros apstājos un pārdomāju dzīvi, taču atgriežos pie treniņiem un turpinu jau 22. gadu.
Naturāli. Dienu pēc dienas, gadu pēc gada. Tas ir mans dzīvesstils. Es miršu, ja to pārtraukšu darīt," uzsver skaistā auguma īpašnieks.
Mākslinieki iesaukuši par Apolonu
Pagrieziena punkts viņam bija 2009. gads - Guntars devās uz Lielbritāniju, kur viņa ceļš ātri vien aizveda uz fitnesa klubu. Pirmais mēnesis pagāja stingrā režīmā - līdz trim stundām darba pat piecas dienas nedēļā.
"Mans draugs Raivis Krūmiņš ieteica apdomāties, ko es gribu īsti darīt. Izrādījās, ka varu kļūt par fitnesa modeli, par bodībilderi vai atlētu. Izvēlējos būt fitnesa modelis," atceras Guntars, kura karjera šajā jomā sākās 2010. gada janvārī.
Pirmo profesionālo foto sesiju viņš laimējis loterijā. Tās laikā Guntars kārtējo reizi saņēmis apliecinājumu, ka viņam lemts kļūt par fitnesa modeli. Ceļš sākumā nav bijis rozēm kaisīts, taču nu Guntars var lepoties ar dalību starptautiska līmeņa fitnesa modeļu konkursos.
"Esmu dzirdējis atsauksmes no māksliniekiem, ka man ir Mikelandželo Apollona ķermenis. Tiešām esmu centies veidot proporcionālu ķermeni. Estētiskais skaistums runā pats par sevi.
