"Stīvums rodas no tā, ka ieņemam vienu pozu, ko nemainām vairāku stundu garumā, kā rezultātā muskuļus sāk raut krampji un rodas stīvums. Saspringušie muskuļi var sākt arī spiest uz nerviem, tā radot pat durošas sāpes, kas ķermenī izplatās tālāk," sarunā ar DELFI Izklaide stāsta trenere.
"Lai no stīvuma izvairītos, ieteicams periodiski izstaipīt muskuļus visos virzienos un nedaudz izkustēties. Protams, ofisā sēžot, pumpēties nevarēsi, bet jāizlīdzas ar to, kas ir. Vadoties pēc telpas plašuma, laiku pa laikam pavingrot vajag noteikti," aicina Bērziņa.
"Kustēšanos var sākt ar lēnu galvas apļošanu pulksteņrādītāja un pēcāk pretējā virzienā, turpināt ar plecu apļošanu gan uz priekšu, gan aizmuguri, mainot virzienus un pamīšus nostiepjot plecus uz leju.
Noderīga ir arī stiepšanās ar rokām gan uz augšu, gan pa diagonāli, liekot vienu otru pāri otrai.
Tāpat var aizlikt aiz galvas saliektu vienu roku, to pavelkot ar otru, kā arī rokas saāķēt "atslēdziņā" aiz muguras," vingrinājumus raksturo trenere.
"Tāpat staipīšanās ir ļoti svarīga arī pēc fiziskiem treniņiem, ko cilvēki gan bieži vien neievēro. Tā rezultātā muskuļi izskatās lieli un ir "piedzīti", bet ķermenis kopumā ir stīvs un smeldz gan locītavas, gan muskuļi," skaidro Bērziņa.
