14. oktobrī aprit tieši 20 gadi, kopš plašāka sabiedrība varēja novērtēt režisora Kventina Tarantino filmu Pulp Fiction (Lubene), kas vēlākajos gados atzīta par vienu no izcilākajām filmām pasaules kinematogrāfa vēsturē.
Filma tika nominēta septiņām "Oskara" balvām, bet ieguva tikai vienu - to saņēma pats Tarantino par ārkārtīgi rūpīgi izstrādāto filmas scenāriju.
Konkurence togad bija spēcīga, jo uz labākās filmas godu pretendēja arī tādas pazīstamas filmas kā Četras kāzas un vienas bēres, Grēku izpirkšana Šošankā (pēc portāla IMDb lietotāju domām, visu laiku izcilākā filma) un Forests Gamps, kas arī saņēma "Oskaru".
Pieminot leģendārās filmas divdesmito gadadienu, DELFI Izklaide piedāvā desmit interesantus faktus par šo neaizmirstamo kino šedevru.
Lai gan Džūlzs par leģendāru padarīja Ecekiēla grāmatas 25. nodaļas 17. pantu, patiesībā tas nav precīzs Bībeles citāts - tikai viena frāze nāk "no Dieva", kamēr pārējo klāt piedomājis pats Tarantino ar Semjuels L.Džeksona palīdzību.
Vēl vairāk - šī frāze bija iekļauta filmas No krēslas līdz rītausmai sākotnējā uzmetumā vēl pirms Lubenes, un šos vārdus vajadzēja teikt Hārvija Keitela varonim, cīnoties pret asinskāro vampīru varzu.
1964. gada Chevelle Malibu, ar ko filmā pārvietojas Vinsents Vega (Džons Travolta), patiesībā bija paša Tarantino automašīna. Filmas uzņemšanas laikā tā tika nozagta un atradās tikai deviņus gadus vēlāk, kad policisti tajā pieķēra mīlējamies divus jauniešus. Mašīnas numura zīme VIN tobrīd bija nomainīta.
Arī slavenais Džūlza maks ar uzrakstu BAD MOTHER FUCKER piederēja pašam Tarantino. Šī frāze ir atsauce uz savulaik slavenās filmas Shaft tituldziesmu, taču interesantākais ir tas, ka sešus gadus pēc Lubenes tieši Džeksons filmējās Shaft jaunajā versijā.
Lai gan filmā piedalās daudz slavenu aktieru, vēl daudz vairāk vēlējās tajā piedalīties. Uz Mias Vollesas lomu pretendēja tādas aktrises kā Izabella Rosellini, Mega Raiena, Derila Hanna, Džoanna Kjusaka, Džūlija Dreifūsa un Mišela Pfeifere, taču Tarantino pierunāja filmēties tieši savu favorīti - Umu Turmenu.
Arī Vinsenta Vegas loma sākumā tika piedāvāta Maiklam Madsenam un Danielam Dejam-Lūisam, bet uz Buča lomu, kas tika Brūsam Vilisam, kāroja Silvestrs Stallone, Mets Dilons un Mikijs Rūrks.
Vienīgi Džūlza lomu Tarantino rakstīja tieši Semjuelam L.Džeksonam, kuram neatradās vieta Tarantino iepriekšējā filmā Reservoir Dogs.
Pats Tarantino sev bija paredzējis Lensa lomu (tā tika Erikam Stolcam), tomēr vēlāk sev iedalīja Džimija Dimika lomu - vienkārši Tarantino gribēja būt kameras otrā pusē, kad tika filmēta Mias Vollesas heroīna pārdozēšanas epizode.
Starp citu, tā tika uzņemta atpakaļgaitā - Vinsents Vega šļirces adatu no viņas krūtīm izrāva ārā, bet skatītājiem šķiet, ka viņš to iedur iekšā.
Pēc leģendārās Vinsenta un Mias dejas Jack Rabbit Slims restorānā viņi redzami ar trofeju rokās, kas liek domāt, ka viņu deju sacensībās ir uzvarējusi. Taču vēlāk pa radio ļoti klusi ir dzirdama ziņa, ka šī balva no restorāna esot nozagta.
Starp citu, tieši šādu deju Fellini filmā Astoņarpus demonstrēja Glorija Morīna un Mario Mecabota, un šādā veidā Tarantino kārtējo reizi godināja savus iemīļotos režisorus un filmas.
Grāmata, ko Vinsents Vega lasa tualetē (arī īsu brīdi pirms savas nāves), ir 1966. gadā sarakstītā "lubene" Modesty Blaise, vismaz tādā veidā attaisnojot filmas īpatnējo nosaukumu.
Filmā 265 reizes tiek lietots vārds, kas sākas ar F burtu, taču tas nav rekords pat starp Tarantino filmām - Trakajos suņos tas pateikts 269 reizes. (Par filmām, kurās šis vārds tiek lietots visbiežāk, var izlasīt šeit.)
Viena no lielākajām Lubenes mīklām ir - kas gan atradās Marselasa Vollesa čemodānā? Filmā tas tā arī netiek atklāts, lai gan scenārija sākotnējā variantā bija paredzēts, ka tur būs dimanti. (Tiesa, Tarantino šo domu atmeta, lai nebūtu uzkrītoša līdzība ar Trakajiem suņiem.)
Rezultātā filmas fani par šo jautājumu spriež vēl joprojām, izvirzot teorijas, ka tomēr tur esot bijušas Trakajos suņos nozagtās dārglietas vai Elvisa zelta kostīms no filmas True Romance. Taču pastāv arī versija, ka čemodānā esot bijusi paša Marselasa Vollesa dvēsele.
Uzņemta par nieka 8,5 miljoniem dolāru (turklāt pieci miljoni iztērēti aktieru honorāriem), filma pasaules kino komā nopelnījusi 214 miljonus, tādā veidā pretēji Holivudas likumiem kļūstot gan par blokbasteru (dižpārdokli), gan par kulta filmu.
