Saturīgi pašmāju raidījumi un filmas bērniem
Izklaide ar pievienoto vērtību
Par laiku, ko bērni pavada pie zilajiem ekrāniem, domā ikviens vecāks, proti, lai tas būtu ne tikai patīkams laika kavēklis un izklaide, bet arīdzan jaunu emociju un zināšanu avots. Tiesa, digitālā satura bagātīgajā piedāvājumā ir itin viegli apjukt – gan pašiem bērniem, gan pieaugušajiem, turklāt mūsdienās kairinājumu ir tik daudz, ka noturēt bērna uzmanību pie kā viena konkrēta kaut uz pusstundu ir īsts izaicinājums. Tādēļ esam apkopojuši vērtīgus piemērus no pašmāju raidījumiem un filmām bērniem, kas izpelnījušies gan mazo (un arī vairs ne tik mazo) skatītāju atzinību, gan pat tikuši nominēti un apbalvoti ar "Lielo Kristapu".
Pavisam svaigs un nebijis piemērs pašmāju bērnu raidījumu vēsturē ir "Mazā Mula lielajā māksla pasaulē", kas digitālajā platformā "Tet" ierindojies kā skatītākais raidījums 2021. gada pirmajā ceturksnī. Raidījuma panākumu atslēga sastāv no vairākām komponentēm, jo tas ir ne tikai izglītojošs, bet arī vizuāli un emocionāli interesants saturs, kurā bērns var līdzdarboties. Raidījuma galvenā varone – Mazā Mula – ir atraktīvs un zinātkārs bērns, ar kuru ir viegli identificēties, ar kuru gribas draudzēties un kopā doties iztēles ceļojumā, savukārt raidījuma saturs ir gana vienkāršs, lai to pēc tam varētu pārstāstīt saviem vecākiem un draugiem.

Kā atklāj "Mazās Mulas" producente un mākslinieciskā vadītāja Daina Gāga-Ēķe, uzsākot projektu, radošā komanda veikusi izpēti, lai saprastu, kas noteikti jāņem vērā, radot digitālo saturu sākumskolas vecuma bērniem: "Mūsdienu bērnu vairs nav tik viegli "noķert" – pat tiem, kuri veido tikai un vienīgi izklaides materiālu, jo piesātinājums ir liels un kairinājumu ir daudz no visām pusēm, tāpēc noturēt nemitīgu dinamiku nav viegli. Man pašai ir bērni, un komunicējot ar viņiem, esmu sapratusi, ka nav tik svarīga tēma, bet gan veids, kā tu runā. Un svarīga ir bērna iesaiste – ka tu uzklausi un cieni viņa viedokli."

Gāga-Ēķe atzīst, ka runāt par mākslu ar bērniem ir diezgan liels izaicinājums, jo par to ir ierasts runāt nopietni un "no augstiem plauktiem", turklāt arī veicot izpēti, līdzīgu piemēru ar raidījumu par mākslu sākumskolas bērniem citu valstu pieredzē nav atraduši.
Mākslā, līdzīgi kā sarunā vai grāmatas lasīšanā, svarīga ir savstarpējā saikne. Kas interesē bērnu? Bērnu interesē cieņpilna un pazemīga pieaugušo uzmanība! Pieliecies līdz bērnam un runā ar viņu viņa līmenī, nevis no saviem augstumiem deklamē, kas un kā viņam būtu pareizi jādara. Pieliecies un pajautā, uzklausi šo jauno pilsoni, kuram ir sava domu pasaule, kuram ir ko teikt. Tā jau ir tā izglītība – sinerģija.
Un to, ka šāda pieeja patiešām darbojas, pierāda raidījuma labie reitingi, kas kalpo par apliecinājumu, ka arī mūsdienu bērnus var piesaistīt un iesaistīt radošās aktivitātēs ar pievienoto vērtību. "Tas patiesi ir liels gandarījums, jo tas ir arī darbs sabiedrības labā, lai vieta, kur mēs dzīvojam, kļūtu labāka, bet sabiedrība – mazāk egoistiska. Mums ir nepieciešami kopīgi mērķi, ka neaprobežojamies tikai ar personīgajiem panākumiem. Šis raidījums ir mazs pieskāriens sabiedrības veidošanā – tā ir vislielākā balva. Un tā ir mūsu atbildība kā pieaugušajiem – piedāvāt mūsu bērniem saturu ar augstāku mērķi," pauž Gāga-Ēķe.
Savukārt – kā atklāj izglītības psiholoģe Sabīne Bērziņa, līdz divu gadu vecumam bērnam krāsainus un kustīgus ekrānus nav jāredz, jo viņš nemaz nespēj ekrāna saturu uztver. Sākot no divu gadu vecuma līdz pieciem gadiem rekomendējama viena izklaides stunda dienā pie TV vai kāda cita ekrāna. Turklāt šim saturam ir jābūt izglītojošam un nepārstimulētam – bez reklāmām.

"Šajā vecumā bērni vēl nespēj izprast atšķirības starp reālo un nereālo, līdz ar to multiplikācijas filmas šajā vecumā eksperti neiesaka. Tāpat nevajadzētu saturu, kas ir ļoti darbībām piepildīts, jo pēc būtības bērnam tad ir viegli noturēt uzmanību, taču no otras puses – uzmanība netiek trenēta. Mūsdienu saturs tiek veidots tā, lai pāris sekundēs būtu pateikta jau galvenā doma, bet pēc pāris sekundēm jau sekotu nākamais interesantais solis, taču tas ir ceļš uz uzmanības problēmām vēlāk," pauž psiholoģe.

Protams, ka realitāte ne vienmēr saskan ar vēlamo ideālo, un vecāki reizēm ir spiesti "nosēdināt" bērnu pie ekrāna, lai iegūtu laiku sev vai mājas darbiem, taču vecākam lielākoties vajadzētu aktīvi iesaistīties bērna ekrāna satura lietošanā. Tāpat jāpievērš uzmanība laikam, kas tiek pie ekrāna pavadīts, iepriekš ar bērnu vienojoties un izrunājot skatīšanās noteikumus.

"Vecāks ir tas, kuram ir jāpārzina un jākontrolē to, cik ilgi un ko tieši bērns skatās kurā ierīcē, jo atstāt satura izvēli bērna ziņā ir tāpat, kā teikt, ka šoreiz bērns pats ies uz bērnudārzu vai dosies tālākā ceļā, un gan jau tiks galā ar automašīnu satiksmi, skūteriem un skrituļdēļiem, kas brauc pa ietvi, luksoforiem un visu citu satiksmi," skaidro psiholoģe. Vislabāk, lai tie būtu izglītojoši raidījumi, kas veicina dialogu starp bērniem un vecākiem – vecāki un bērni raidījumu skatās kopā un pārrunā noskatīto.
Kā radināt bērnu pie laba satura? Nepiedāvāt slikto saturu!
"Līdzīgi kā ar ēdienu. Cilvēkiem patīk "junk food", jo tas ir ātrs enerģijas avots, kalorijām bagāts, un mūsu smadzenes priecājas, ka iegūta viegla balva, taču regulāri ēdot veselīgi par kūkām un čipsiem "negaršīgākus" ēdienus, mēs izbaudām arī veselīgos ēdienus. Ar saturu ir tāpat. Varam iedot skatīties saturu, kas neprasa nekādu mentālu piepūli – blīkšķi un notikumu maiņa ik pēc trīs sekundēm bērnam būs viegla izklaide, taču ilgtermiņā viss cits, kas prasa piepūli, vairs nepatiks un būs ilgāk jāpiedāvā "garlaicīgāks" jeb vairāk piepūli prasošs saturs," rezumē Bērziņa.
"Mazā Mula lielajā mākslas pasaulē" ir izglītojošs raidījums sākumskolas vecuma bērniem par mākslu, kas iepazīstina ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas mākslas darbiem. Raidījumu veido producente un mākslinieciskā vadītāja Daina Gāga-Ēķe ar radošo komandu – scenāriju, animāciju autoru un režisoru Adrianu Tomu Kulpi un raidījuma idejas autori Kristīni Morozovu. Tas ir balstīts grāmatu sērijā "Mazā Mula pēta", kuru ilustrāciju autors ir Reinis Pētersons. Raidījums rosina iztēli, attīsta bērnu radošumu un intelektu, jo kopā ar Mazo Mulu, viņas burvju zinātkāres atslēdziņu un runājošo kaķi Brici bērni dodas ceļojumā pa pārsteidzošo mākslas pasauli, nokļūstot gleznās, iepazīstoties ar to tēliem, risina mīklas un atklāj noslēpumus, kā arī apgūst jaunas un aizraujošas lietas.
Pašmāju raidījums bērniem "Mazo ģēniju akadēmija" aizraujošā un izglītojošā veidā aplūko ar mākslas un dizaina pasauli saistītus jautājumus, radošās nodarbēs iesaistot arī mazos skatītājus. Raidījums pirmsskolas vecuma bērniem veidots, balstoties tā producentes Dainas Gāgas Ēķes grāmatā "Gribu būt dizainers". Viņa ir arī raidījuma centrālais tēls – skolotāja Daina. Katrs "Mazo ģēniju akadēmijas" raidījums sastāv no trīs daļām. Pirmajā daļā kaķītis Žaks un putniņš Dudū saskaras ar kādu jautājumu, ko īsti nespēj atrisināt. Otrajā daļā ierodas skolotāja Daina un izskaidro šo jautājumu abiem tēliem un mazajiem ģēnijiem – gan uz vietas esošajiem, gan tiem, kuri atrodas otrpus ekrāna. Raidījuma noslēdzošajā – trešajā – daļā skolotāja Daina kopā ar mazajiem ģēnijiem veic radošo darbiņu, kas atrisina taurenīša Punktiņa atnestā vēstulē aprakstīto problēmu.
"Emī un Rū" ir režisoru Martas Seleckas un Andras Doršs, un scenāristu Elizabetes Lukšo-Ražinskas un Ievas Melgalves radīts izklaidējoši izglītojošs detektīvseriāls pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem par diviem draugiem – Emīliju Čimpiņu un Rūdi Rimpiņu, kurus saved kopā neparasts sūtījums. Abi jaunieši neviļus tiek ierauti neparastu piedzīvojumu virpulī un kļūst par "Čimpiņ Rimpiņ aģentūras" slepenajiem aģentiem pasaules glābšanas uzdevumos. Aģentūras priekšnieks ir Pasaules Labklājības Uzturēšanas Ierīce jeb robots PaLaUzis. Viņš arīdzan palīdz abiem jauniešiem ar padomu, lai risinātu dažādas mūsdienu problēmas – sākot ar paaugstinātu plastmasas atkritumu līmeni apkaimē un darbaroku trūkumu dzīvnieku patversmē.
"Ukulele" ir īsformāta muzikāls raidījums pirmsskolas vecuma bērniem, ko radījusi režisore Marta Selecka. Aptuveni piecu minūšu garās sērijās paši mazākie skatītāji varēs iepazīt brīnišķīgo mūzikas pasauli un apgūt pareizu latviešu valodu. Raidījumā darbojas divi burvīgi varoņi – muzikālie, atjautīgie un labsirdīgie Uku un Lele. Uku lomā iejuties Latvijas Nacionālā teātra aktieris Uldis Siliņš, savukārt Leli atveido dziedātāja Annija Putniņa. Abiem draugiem viņu muzikālajā telpā jeb ukulelē pievienosies arī 3D animācijas tēls – piemīlīgais Dieziņš, kas pasauli cenšas izzināt, kustoties līdzi mūzikas ritmā un nemitīgi uzdodot jautājumus: "Diez kāpēc...?"
Laimē balvas, atbildot pareizi uz jautājumiem! Atbildes meklē "Ko skatīties?" rakstos un konkursa noteikumus – Tet+ Helio Facebook lapā
Režisora Edmunda Jansona animācijas filma "Bize un Neguļa" ir stāsts par meiteni vārdā Bize, kurai ļoti patīk ziemas brīvdienas. Tiesa, šogad īsi pirms svētkiem viņu ģimenē ierodas Brālītis, un viss sagriežas kājām gaisā. No laukiem atbrauc Vecmāmiņa, kurai jāpieskata Bize, jo vecākiem tam vairs nav laika, taču Bizei un viņas labākajam draugam Neguļam tas galīgi neiet pie sirds. Abi liek galvas kopā un izdomā izcilu plānu – Brālīti kopā ar Vecmāmiņu aizsūtīt lidojumā uz Mēnesi un pilnībā atgūt vecāku uzmanību. "Bize un Neguļa" saņēmusi Nacionālā kino balvu "Lielais Kristaps" kā labākā animācijas filma, par labāko animācijas filmas režiju un par labāko scenāriju.
"Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" ir režisora Edmunda Jansona vasaras piedzīvojumu stāsts par diviem bērniem, runājošu suņu baru un Maskačkas glābšanu. Jēkabs, kurš dzīvo centrā, uz nedēļu piespiedu kārtā ir nonācis Maskačkā pie mutīgās māsīcas Mimmi un tēvoča-pirāta. Kopā ar suni, kas miedz ar aci, Jēkabs un Mimmi nokļūst piedzīvojumu virpulī – jo kādam taču ir jāglābj romantiskā priekšpilsēta no uzņēmēja Rauša plāniem pārvērst to par bezpersonisku debesskrāpju džungļiem. Un kurš tad, ja ne bērni kopā ar suņiem to varētu paveikt?
"Trakā Lapsa" ir Agneses Aizpurietes īsmetrāžas animācijas filma, kas tapusi pēc viņas pašas sarakstītām grāmatām – "Trakā Lapsa" un "Trakā Lapsa ceļo", savukārt grupa „Carnival Youth" ir radījusi "Trakās lapsas" stāsta muzikālo pavadījumu. Animācijas īsfilma vēsta par vienu dienu Trakās Lapsas dzīvē – viņa ir iemaldījusies piejūras ciematiņā, kur sastopas ar dažādiem neparedzētiem šķēršļiem un dzīvībai bīstamiem izaicinājumiem, kuros atklājas drosme un uzplaukst jauna un pasakaina draudzība. Trakā Lapsa varbūt pēc izskata nav tā glītākā, taču ir ļoti aizrautīga un rotaļīga, un dzīvo un dara tā, kā pati uzskata par pareizu. Tiesa, visam pāri ir mīlestība pret tuvāko.
Režisore Krista Burāne ir atdzīvinājusi bērnu mūzikas projekta "Brīnumskapis" varones. "Māsiņas Puteklītes" ir stāsts par neparastu skapi kādā pavisam parastā mājā, kādā pavisam parastā dzīvoklī, kādā pavisam parastā bērnistabā. Aiz tā durvīm, aiz kleitām un blūzēm, krekliem un biksēm, kas paklausīgi dzīvo uz pakaramajiem, mīt noslēpumainā iztēles tumsa, no kuras rodas un bērnistabā sāk iedzīvoties neparasti tēli. Ir tikai jāpieklauvē un, lūk – puteklītes luteklītes sāk spēlēties ar istabas iemītniekiem un pat piespēlēt uz klavierēm. Tas ir nebēdnīgs stāsts par pasaules telpisko uzbūvi un to, kas atrodas augšā un lejā.
Projekta ''Ko skatīties” veidotāji: saturs – Katrīna Āboliņa un Sabīne Košeļeva, foto – publicitātes foto un "Vida Press", dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Emīls Cinītis, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte – Inese Skaraine.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.