Vasarīgas filmas Līgo svētkiem un ne tikai
No tradīcijām līdz radošiem eksperimentiem
Īstena vasara nav iedomājama bez saulē iedegušiem stilbiem, siltām naktīm, piepildītām bezrūpības un ļaušanās, dažāda veida piedzīvojumiem un nebēdnībām, kā arī, protams, Līgo svētkiem. Lai noskaņotos uz saulaina un dzīvespriecīga viļņa, piedāvājam nodoties tematiskiem kino stāstiem – gan laika pārbaudi izturējušām klasiskām vērtībām, gan radošiem eksperimentiem, kuri dienās varētu kļūt par tradīciju.
Bez Jāņa Streiča klasikas nav iedomājami nevieni Līgo svētki, un to var skatīties atkal un atkal. Stāsts nemainīgs un arvien aktuāls – Mirtas tantei jau pāri astoņdesmit, vīrs miris, bet dēli krituši karā. Mūža nogali viņa vada viena, apdarot lauku darbus, cik vien spēks ļauj. Vienīgie, kas sirmajai māmuļai palīdz, ir kaimiņi – kolhoza traktorists Jāzeps Gilučs un viņa lielā ģimene. Taču viss apgriežas kājām gaisā dienā, kad Mirtas tante tiek pie negaidīta laimesta – VAZ-2101 žiguļa "cveta beloj noči", ko Mirtas tante latviski tulko kā "Jāņu nakts krāsā". Dabūjuši to zināt, ciemos sabrauc radi un radu radi – visi vēlas palīdzēt, jo cer tikt pie mantojuma. Sākas ironisku notikumu virpulis, kurā atklājas cilvēka alkatība, divkosība un mūžīgās alkas pēc mīlestības.
Publicistes un režisores Alises Zariņas pirmā pilnmetrāžas filma "Blakus" ir ar potenciālu pēc gadiem kļūt par līdzīgu Līgo un Jāņu klasiku kā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā". Tas ir stāsts par diviem jauniešiem – Luīzi un Kasparu, kuri nejauši iepazīstas braucienā uz Jāņu svinībām. Luīze bēg no kaitinošiem kaimiņiem un vispārējas bezjēdzības sajūtas, Kaspars – no pa vīlēm irstošas laulības. Abi ir talantīgi, bet pagalam apjukuši un netiek gudri, ko lai iesāk ar savu dzīvi. Viņu kopīgās Jāņu svinības kļūst par sākumpunktu attiecībām trīs gadu garumā, piepildītām ar vasaras bezrūpību, kas mijas arī ar pieaugušo dzīves problēmām, jau atkal nonākot pie lielajiem eksistenciālajiem jautājumiem.
Jaunā dokumentālā filmā "Ragana", kas skatāma no 21. jūnija, ir stāsts par dzīvē apmaldījušos vīrieti, kurš tiekas ar Latvijas spēcīgākajām raganām, vārdotājām un burvēm, piedzīvojot uz savas ādas maģiskos rituālus. Filmas režisors un galvenais varonis ir Jāzeps Podnieks, kurš aicina palūkoties uz cilvēkiem un notikumiem caur citādāku prizmu, gūstot vēl nebijušu pieredzi. "Ragana" ir vieglā pašironijā mākslinieciski ietērpts eksperiments, kas rezultējas ar raibu vielu pārdomām no psiholoģiskā un antropoloģiskā skatupunkta. Tas tikpat labi ir stāsts par ikvienu no mums, jo filmas veidotāji ir pārliecināti, ka mēs katrs esam burvji un raganas, mums katram ir savs domu spēks, prāta emocionālā un intelektuālā kapacitāte, kā arī neizmērojama fantāzija. "Filmas veidošanas gaitās man mainījās prioritātes, mainījās identitāte, parādījās jauna gaisma un jauna ticība. Ticība, Cerība, Mīlestība, Gudrība," atzīst filmas režisors.
Andreja Ēķa jestrā komēdija ir pierādījums tam, ka Latvijā ir sekss. Tas ir humorpilns stāsts par cilvēka nekad nebeidzamajām vēlmēm un dziņām, greizsirdību un kaisli, kas bieži vien nāk līdzi komplektā attiecībām. It visus filmas varoņus vieno vēlme pēc flirta – vai tas būtu partneris svingeru vakarā, vai nejauši sastapts svešinieks uz balkona. "Svingeros" redzama vesela populāru Latvijas aktieru plejāde: Ģirts Ķesteris, Jurijs Djakonovs, Kristine Belicka, Janis Jubalts, Elina Vane, Kristīne Nevarauska, Intars Rešetins. Ēķa nerātnā spēlfilma pirmizrādi piedzīvoja 2016. gada 9. decembrī, un pāris mēnešu laikā kļuva par vienu no ienesīgākajām filmām Latvijas kino vēsturē – aptuveni trīs mēnešu laikā tās kases ieņēmumi sasniedza 465 000 eiro.
Laimē balvas, atbildot pareizi uz jautājumiem! Atbildes meklē "Ko skatīties?" rakstos un konkursa noteikumus – Tet+ Helio Facebook lapā
Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ulda Brauna jauniešu drāma ir viņa vienīgā spēlfilma, un Latvijas kinematogrāfā tiek dēvēta par izteiktu "operatoru filmu", jo pie tās kopā ar Braunu strādājuši vēl divi dokumentālā kino profesionāļi – Ivars Seleckis un Kalvis Zalcmanis. Tas ir melnbaltā estētikā veidots stāsts par diviem jauniešiem, kuri nejauši satikušies vasaras naktī. Mārim 18 gadu dzimšanas dienā uzdāvina motociklu, ar kuru kopā ar draugiem viņš dodas izbraucienā, apdzenot kāzu mašīnu. Kā izrādās – līgava Inese tiek apprecināta bez mīlestības, tāpēc viņa labprāt ļauj Mārim sevi nozagt un dodas viņam līdzi romantiskā ceļojumā, pārlaižot nakti nomaļās lauku mājās pie diviem vecīšiem. Nākamo nakti viņi pavada mežā pie ugunskura, taču no rīta Inese ir pazudusi, bet Māris apņemas atrast viņu un pierādīt savu nule kā uzplaukušo mīlestību.
Vijas Beinertes (tolaik Vija Bokalova-Ramāne) diplomdarbs režijā ir uzņemts pēc Vizmas Belševicas tāda paša nosaukuma stāsta motīviem. Enerģiskā un arvien romantiskā kundzīte Paulīne redz zīmīgu sapni un izdomā plānu, kā kopā ar māsu Līzbeti tik pie lepnām bēru kleitām – tā kā kāzu kleitas abas nekad mūžā tā arī nav vilkušas, tad vismaz bēru tērpiem jābūt krāšņiem. Māsas sāk pelnīt naudu ar sēnēm un ogām, sapērk dārgus audumus kleitām un smalkas parūkas, bet Paulīnei kļūst žēl, ka pati to skaistumu nemaz neredzēs. Viņa nolemj sarīkot bēru ģenerālmēģinājumu un izsaukt fotogrāfu, taču gaidot viņa iemieg. Savukārt fotogrāfs ir pārliecināts, ka fotografē nelaiķi, tāpēc liels ir viņa izbīlis, kad nelaiķe zārkā pieraušas sēdus un sāk runāt. Filmā iemūžināti tādi Latvijas kino zelta talanti kā Lilita Bērziņa, Lidija Freimane, Ēvalds Valters un Svetlana Bless.
Režisora Aivara Freimaņa savdabīgais kinodarbs ir veidots kā spēlfilmas un dokumentālās filmas apvienojums, kurā ir gan emocionāla sižetiskā līnija – Anitas un Jankas attiecības –, gan arī reālu notikumu un aktuālu problēmu fons – vēstījums par Zaķusalas industrializāciju 70. gadu vidū. Janka ir pavisam parasts Zaķusalas puika, kurš strādā kuģu rūpnīcā otrpus Daugavai. Kādā vasarīgā dienā atspirdzinošas peldes laikā viņš iepazīstas ar Anitu, kurā iemīlas. Tiesa, meitene gan ātri vien no Jankas dzīves mistiski pazūd. Zīmīgi, ka dialogi filmā sākotnēji nebija iecerēti – tie radušies improvizējot. Galvenos varoņus atveido tolaik vēl plašākai sabiedrībai nepazīstami aktieri – Akvelīna Līvmane un Ivars Kalniņš.
Pilnmetrāžas spēlfilma "Pasažieri" ir veidota pēc krievu dramaturga Viktora Slavnika lugas motīviem, ko latviešu valodā adaptējis Pauls Bankovskis. Galvenajās lomās iejutušies grupas "Borrowa MC" solists Aigars Runčis, Binnija Ārberga, televīzijas balss un mūziķis Guntis Krivms u.c. Tas ir stāsts par cilvēku attiecību līkločiem, ko caurvij vēstījums, ka divreiz vienā un tajā pašā mašīnā nav iespējams iekāpt. Filmas varoņi kāpj mašīnā, brauc kur kurais, izkāpuši dodas katrs savās gaitās un atpakaļ neatskatās. Pēc tām pienāk jauna diena, jaunas mašīnas un jauni ceļabiedri. Visu mūžu viņi ir bijuši pavisam parasti pasažieri – vīrietis, jauna meitene, vīrieša sieva un viņas mīļākais.
Vasaras sajūta nav iedomājama bez piedzīvojumiem un nebēdnībām, un kur nu vēl nebēdnīgākas nebēdnības par Lennebergas Emīla nebēdnībām! Vara Braslas ekrāna adaptācija Astrīdas Lingdrēnas darbiem iegūlusi latviešu dzīvesziņā kā rupjmaize ar medu un pienu. Kathultas sētā mītošā Svensonu ģimene – tēvs, māte, meitiņa Ida un resgalīgais, bet labsirdīgais dēlēns Emīls – allaž pamanās iedzīvoties negaidītās un komiskās situācijās, pie kurām parasti vainojams ir Emīls. Pieaugušie Emīlu ne vienmēr saprot, un gluži tāpat Emīls nesaprot pieaugušos, bet tas viņu neaptur izdomāt arvien jaunus piedzīvojumus. Galvenos varoņus atveido Māris Zonnenbergs-Zombergs, Madara Dišlere, Dace Eversa, Uldis Dumpis, Diāna Zande, Rūdolfs Plēpis, Vija Artmane, Dina Kuple, Ēvalds Valters, Olga Krūmiņa, un Harijs Liepiņš.
No līdzīga koka tēsta kā "Emīla nedarbi" ir režisora Olafa Okonova un Gunitas Grošas piedzīvojumu stāsts visai ģimenei "Vecā dārza noslēpums". Filmas centrā ir četri bērni, kuri vislabprātāk rotaļājas pensionāra Armanda aizlaistajā dārzā, no kura viņš bērnus allaž cenšas padzīt. Viss mainās dienā, kad pie Armanda ierodas jaunais uzņēmējs Kārlis un paziņo, ka vēlas iegādāties viņa māju, lai tās vietā uzceltu veikalu. Armands tam nepiekrīt, taču Kārlis nepadodas un plāno, kā tikt pie īpašuma negodīgā ceļā. Par to uzzina četrotne un metas Armandu aizstāvēt, taču izrādās, ka veikals ir tikai aizsegs – dārzs slēpj sevī kādu noslēpumu.
Projekta ''Ko skatīties” veidotāji: saturs – Katrīna Āboliņa un Sabīne Košeļeva, foto – publicitātes foto un "Vida Press", dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Emīls Cinītis, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte – Inese Skaraine.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.