33 mucas alus vienā naktī – leģendārais 'Pulkvedim neviens neraksta'

“Viss tiešām sākās ar to, ka gribējām vietu, kur pašiem aiziet. Mums ar kolēģi Ģirtu Grīnbergu Vecrīgā, Grēcinieku ielā, bija apavu veikals “Carre”. Mēs toreiz klausījāmies industriālo mūziku, “Dead Can Dance”, “Cure” un tādā garā. Rīgā tobrīd nebija tādas vietas, kur skanētu alternatīvā mūzika. Nu, varbūt “Krāmenē” drusku. Tad mēs izdomājām, ka jātaisa savs klubs, lai mums būtu, kur atpūsties. Arī vecums mums bija tāds – 25–26, mēs bijām jauni, un likās, ka visu ko varam,” stāsta Miks Pētersons.