Klubs “Bimini” parādījās 1994. gadā un uzreiz kļuva par kulta vietu. Mākslinieciski noskaņotie Arnis Veisbārdis, Viktors Runtulis un Ilmārs Bricis ideju par klubu bija lolojuši jau divus gadus. Reiz uz ielas satikts SIA “Latvijas zelts” īpašnieks Aivars Janovskis, un viņš piekritis šai avantūrai, investējot ap 60 000 ASV dolāru. Viņam piederēja 51% “Bimini”, bet atlikušie 49% – radošajiem. Lai klubu “palaistu”, bija nepieciešams vēl vairāk naudas. No kā to aizņēmās, Veisbārdis un Bricis joprojām vairās izpaust, vien atklāj, ka no investora saņēmuši vēstījumu: ja neatdosiet, jūs jau zināt, kā tas beigsies... Taču prāvo parādu 49% uzņēmuma daļu turētāji atdevuši pusgada laikā – tik labi veicās iestādei. “Ļoti labi gāja klubam, to neviens negaidīja,” tagad atzīst biminieši.
Atnest Rietumu kultūru
Ēka Čaka ielā, kurā darbojās “Bimini”, savulaik bija kinematogrāfistu apdzīvota, tai jau bija kultūras slānis un iestaigāta taciņa radošajai inteliģencei. Kluba līdzīpašnieki vēlējās to padarīt par mākslas norišu centru. Kluba telpu dizainu veidoja Vilnis Štrams, kurš tobrīd strādāja Ulda Pīlēna nesen dibinātajā arhitektu birojā. Tiesa, divu gadu laikā kluba infrastruktūrā atklājās tādas nebūšanas, par kurām īpašnieki tagad gatavi atvainoties Čaka ielas 67/69 nama iedzīvotājiem – skaņas izolācija bija zem katras kritikas, tāpat arī ventilācija, kanalizācija. Pat pašiem saimniekiem bijis slikti no smēķu smakas, ar ko savilcies viss apģērbs, āda, mati.
