'Teātra bārs' – savdabīgais dzīves gājums

Dāvis Auškāps nāk no dzimtas, kas paaudzēs saistīta ar teātra mākslu un kultūru kopumā, un brieduma gados šai jomai pievērsās arī pats, kļūstot par režisoru. Viņā savienojas gan mākslinieks, gan uzņēmējs, un “Teātra bārs” bijis līdz šim ilgākais Auškāpa uzņēmējdarbības projekts. Portāla “Delfi” uzrunāts dalīties atmiņās par paša izloloto kulta vietu, Auškāps ieslīga nostalģijā un nenoliedza, ka šobrīd pašam tomēr kremt lēmums šo biznesu pārdot. Kāpēc viņš to izdarīja, par to vēlāk.

Vieta ar vēsturi, auru un dvēseli
“Tas bija viens no manas dzīves spilgtākajiem notikumiem,” par “Teātra bāru” teic tā autors. Viņš spilgti atceras dienu, kad atradis telpas: gājis pa ielu, saticis senu paziņu, tas uzaicinājis viņu iedzert sev piederošā iestādē Lāčplēša ielā 26. Auškāpu sagaidījušas gaiši zaļas sienas, plāni, ļodzīgi koka galdiņi, pīti krēsli... Draugs atzinis, ka viņa puspagraba krogam iet “sūdīgi”, apgrozījums ap 50 latiem dienā, un teicis: ņem, es tev atdodu pa lēto, ņem visu, ko tu redzi! Tas saskanējis ar Auškāpa sapni izveidot savu bāru. “Sakasīju to naudu, tie bija padsmit tūkstoši dolāru. Man bija pasākumu bizness. Nākamajā dienā biju kafejnīcas īpašnieks.”