"Jūras akmentiņu" dibinātāja un ilggadēja vadītāja Lūcija Boitmane ievērojusi, ka pandēmijas laikā daudz lielāku nozīmi mūsu dzīvēs ir ieņēmušas dažādas tehnoloģijas. Cilvēki ne tikai strādā vai mācās ar viedierīču palīdzību, bet arī izmanto tās brīvā laika pavadīšanai. Dziesmas idejas autore ievēroja, ka šajā laikā viņas audzēkņi sāk līdzināties robotiem.
"Dzīvē tā cilvēcīgā saskarsme vienam ar otru paliek arvien mazāka. Cilvēki ir ierakušies datoros un telefonos, kļūstot līdzīgi robotiem. Bērniem vairs pat acis nespīd, zūd komunikācijas prasmes un sarūk valodas krājums," stāsta popstudijas vadītāja.
Sadarbībā ar dzejnieku Tomu Baronu Lūķi un komponistu Jāni Aišpuru tapusi skanīga dziesma, kas rezonē ar mūsdienu sabiedrības atkarību no tehnoloģijām. "Dvēselē mēs visi gribam mīlēt, būt mīlēti un alkstam pēc saskarsmes, tāpēc bērni dzied par to, ka viņi nav roboti un viņiem ir dvēseles," dziesmas ideju skaidro Boitmane.
Dziesmā klausītāji tiek uzrunāti arī ar tādiem vārdiem kā "Mamma robots, tētis robots un robots arī tu. Kāds briesmīgs sapnis. Es tādu negribētu." Barons Lūķis atklāj, ka viņš vēlas, lai šie vārdi kalpo kā vēstījums ikkatram - nevis mācīt, kā un kad lietot viedierīces un sociālos tīklus, bet ikvienai mammai un tētim kļūt par piemēru saviem bērniem. "Mēs varam audzināt savus bērnus kā mums labpatīk, bet viņi tik un tā izaugs līdzīgi mums," skaidro dzejnieks.
"Jūras akmentiņi" vadītāja Boitmane atzīmē, ka Ventspils popstudijas bērniem šī dziesma ļoti patīk un ir palīdzējusi daudziem tās dalībniekiem, kā arī viņu vecākiem aizdomāties par laiku, kas tiek veltīts tiešai komunikācijai ar līdzcilvēkiem: "Es ceru, ka mūsu jaunā dziesma "Es neesmu robots" palīdzēs arī citiem ar kritisku aci paskatīties uz saviem tehnoloģiju un sociālo tīklu lietošanas paradumiem."
