Aizvadītajā nedēļas nogalē notikušie Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases pusfināli šobrīd ir viens no televīzijas skatītāju un mūzikas cienītāju apspriestākajiem notikumiem, un gana liela.
Tāpat ievērojamu rezonansi sabiedrībā ir radījušas arī dažas Eirovīzijas vadītāju izdarības, to skaitā etno-tehno-trans-disko grupas Mad Ant jeb Latvijas Nacionālā teātra aktrišu Antas Aizupes un Madaras Botmanes (abas kopā attēlā) izpildītā latviešu tautas dziesmas Caur sidraba birzi gāju versija, kas klausītājiem tika piedāvāta vēl nedzirdētā skanējumā.
Kā sarunā ar DELFI Izklaide atklāj viena no Eirovīzijas vadītājām un grupas Mad Ant pārstāve Madara Botmane, sastrādāšanās jaunā tandēmā, Madant papildinot ar Valmieras Drāmas teātra aktieri Mārtiņu Meieru, bijusi viegla, un, neraugoties uz pasākumam un tā dalībniekiem, kā arī vadītājiem veltīto kritiku, vakara gaitā izdevies viss iecerētais.
"Ar Mārtiņu pāris pasākumos jau bijām tikušies iepriekš, un mēs esam samērā līdzīgi cilvēki ne tikai personiskajā, bet arī sajūtu ziņā, ja vērtē to, kā attiecamies pret to, ko darām, tādēļ arī Eirovīzijā viss izdevās viegli.
Reizēm, vienam otru apceļot, smiekli nāca nedaudz vairāk, kā vajadzētu, bet uz šāda pamata arī tika būvēts Eirovīzijas scenārijs. Tieši šādā pieejā tik nopietna pasākuma vadīšanai jau ir tas dzīvīgums un prieks! Ja mēs to nebūtu darījuši, rezultātā sanāktu vien sausa uzrakstīto tekstu atrunāšana," spriež Madara.
"Protams, gadījās arī neparedzētas ķibeles. Piemēram, otrajā pusfinālā nobruka tehnika. Mums ar Antu austiņās pazuda skaņa, savukārt Mārtiņam nedarbojās viena no kamerām.
Bet arī šādos krīzes brīžos atradām veidu, kā iziet no situācijas, un, manuprāt, vairāk vai mazāk, bet mums izdevās šīs ķibeles padarīt skatītāja acij neredzamas. Vienīgi mums pašiem tas viss vēl vairāk uzdeva pa nerviem, darbojoties tiešraidē," atminas Madara.
Taujāta, kā jaunā aktrise vērtē grupas Mad Ant priekšnesumam veltīto kritiku par latviešu folkloras zaimošanu, Madara pārliecinoši aizstāv priekšnesuma patieso ideju.
"Par mūsu izpildīto tautas dziesmas aranžiju ir dzirdēti pretrunīgi viedokļi. Viens no tiem ir ļoti pozitīvs, savukārt otrs - ļoti negatīvs, un tā arī tam jābūt. Vai nu ir sajūsmas pilns "Jā!", vai strikts "Nē!".
Katram cilvēkam ir iespēja izvēlēties, kuru viedokli pārstāvēt, un, ja sabiedrība mūsu priekšnesumu būtu novērtējusi vien ar sausu "Jā, normāla dziesmiņa", tad tam nebūtu nekāda svara," uzskata Madara.
"Eirovīzijas sauklis šogad ir "Piecel kājās Eiropu!", savukārt mūsu uzdevums bija piecelt kājās Latviju, un uzskatu, ka kopējā kontekstā to arī esam paveikuši gan ar pusfinālu vadīšanas stilu, gan ar šo dziesmu.
Atskaņotā tautas dziesmas versija nekādā gadījumā nav traktējama kā mērķis apsmiet latviešu tautas folkloru. Tieši otrādi - ar Antu esam tās, kuras tautasdziesmas cenšas iznest cilvēkiem, lai viņi tās arī dziedātu.
Jā, citiem tas var šķist nepieņemami, jo ir cilvēki, kas nepiekrīt arī eklektikai un nosoda šķietami neapvienojamu lietu apvienošanu.
Tomēr tieši tāpēc, lai radītu rezonansi sabiedrībā un cilvēkiem liktu aizdomāties par latviešu jaudu, mēs to darām, konkrētajā gadījumā kombinējot elektroniku ar folkloru," nosaka jaunā aktrise.
