Ivars Kļaviņš vērtē visas 'Eirovīzijas' dziesmas  (224)

Sākot savu analīzi par Dziesma 2013 finālā iekļuvušajām kompozīcijām, Ivars uzsver, ka viņš pirms tam ir noklausījies visas 24 žūrijas atlasītās dziesmas un no dažām viņam esot "atkāries žoklis" - mūziķis nav sapratis, vai tās domātas kā joks, vai patiesi kāds to uztverot nopietni un saucot par mūziku.

Tos, kuri sestdien Dziesma 2013 fināla laikā gatavojas balsot, Kļaviņš aicina padomāt, vai izvēlētais mākslinieks atbilst pasaules līmenim.

"Galu galā, mēs, latvieši, tur pārstāvēsim visu mūsu valsti un kultūru, tāpēc vajadzētu domāt plašāk un iebalsot tādus māksliniekus, kuri būtu tik tiešām spējīgi nest Latvijas vārdu pasaulē, un es to nesaku tikai tāpēc, ka daži no šiem māksliniekiem nav spējīgi nest paši sevi," ar smaidu norāda Kļaviņš.

Lai izvēli padarītu vieglāku, viņš katrai no Eirovīzijas nacionālās atlases finālā iekļuvušajām kompozīcijām veltījis arī nopietnāku analīzi:

Melodiska balādīte, bet, godīgi sakot, dziesmai un priekšnesumam nav satura. Tur nav nekā tāda, kas liktu dziesmai palikt atmiņā. Bet, skatoties no viedokļa, ka viena "beibe" dzied solo un kaut kur fonā trīs bekvokālistes piedzied, domāju, ka tas kādu aizraus.

Teikšu tā, ka Samanta Tīna nav nekāda Sjūzena Boila, kura ir sieviete krietni gados un ne no tām izskatīgākajām skatuves dīvām, bet brīdī, kas ver muti vaļā, ar savu dziedāšanu spēj paņemt teju vai visu pasauli.

Dziesmai sākoties, pirmais iespaids - kaut kāds sūds, bet ar katru nākošo sekundi dziesma ievelk sevī aizvien vairāk un vairāk. Piedziedājums vispār, pēc manām sajūtām, ir maigs kā pūdercukurs uz fantastiska kēksa.

Klausos un skatos Eirovīzijas video šai dziesmai un man neatliek nekas cits, kā smaidīt. Nekāds šovs, puiši vienkārši mūzikas ritmā "tresī" uz skatuves, bet tas izskatās tik gaumīgi. Nez kā vēl būtu, ja kāds spējīgs režisors šai grupai palīdzētu izdomāt šovu un vizuālo noformējumu.

Pagājušo gadu uzvarēja Lorīna ar dziesmu Euphoria, un es šo komentāru vēlos veltīt ne tikai Lienei, bet gan visiem, kuri arī turpmāk tieši saistībā ar Eirovīziju centīsies kopēt iepriekšējo gadu uzvarētāju dziesmas.

Mīlīši, tas nekad nevienam nav vainagojies panākumiem! Arī šī dziesma ir pilnīga Euphoria  kopija! Neiet runa par melodiju, bet par dziesmas stilu, teksta idejas sakritībām un mūziku, piemēram, abām dziesmām ir raksturīgas midi iespēles, kas ir fonīgas un iet cauri visas dziesmas garumā.

Ja steidzīgi netiks izdomāts kāds ļoti izteikti uzmanību piesaistošs šova elements, piemēram, kāda no dejotājām uz skatuves aizdedzinātos, tādējādi liekot izbīlī aizrauties cilvēku elpām, tad šī dziesma un šis priekšnesums ne ar ko īpaši neizcelsies.

Šī dziesma ir Eirovīzijas štancējums. Klausoties šo dziesmu, var saprast to, ka tā ir radīta priekš Eirovīzijas. Un vēl rodas sajūtas, ka skatos filmu Resident Evil: Apocalypse - tur brīdī, kad lielais monstrs ar cirvi galvenajai varonei gribēja nocirst galvu, tieši spēlēja šādu mūziku nots notī, kāda ir Niko dziesmas ievadtēma.

Protams, kronis visam ir modulācija, kuru parasti lieto tad, kad dziesmā neko jaunu, kulminējošu komponists vairs nevar izdomāt. 

Šī dziesma ir gana atraktīva, un, jāatzīst, arī interesanta, ar lipīgu piedziedājumu. Ja šī būs tā dziesma (un šī varētu būt tā dziesma!), kura pārstāvētu Latviju Eirovīzijā, tad būtu nepieciešams grandiozs šovs, un, protams, ka dziesma  būtu jāizpilda ar maksimālu atdevi un attieksmi.

Savukārt, ja grupa PerR tik tiešām ar šo dziesmu tiks tālāk un ja šai dziesmai nebūs pienācīga šova, tad ar pliku "Here we go!" PeR izgāzīsies kā veca, sapuvusi sēta.

Dziesmas sākums ir interesants, intriģējošs, bet, kad pienāk piedziedājums, tad top skaidrs, ka nekā īpaša, jo galu galā piedziedājums parasti ir dziesmas kulminējošā daļa, dziesmas atrisinājums, uz kuru iet pamazītēm.

Tam ir jābūt atmiņā paliekošam, saistošam, interesantam, taču šoreiz tas ir piegrūsts ar tekstu un no melodijas viedokļa patiesībā nekāds. Lai šīs dziesmas piedziedājumu varētu dungot līdzi, vispirms tā teksts būtu jāizraksta uz lapas, jāiemācās no galvas un  vēl desmit reizes jānoklausās melodija, lai to atcerētos.