Gan ārzemju, gan pašmāju šovbiznesā arvien lielāku popularitāti gūst gados ļoti jauni mākslinieki, kuri nereti pat nav sasnieguši pilngadību, piemēram, Latviju Jaunajā vilnī šovasar pārstāvēja jauniņie bītbokseri PeR, bet svētdien notikušajā Amerikas mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā triumfēja 16 gadus vecais kanādiešu dziedātājs Džastins Bībers (attēlā).
Uz jautājumu, kas varētu būt iemesls tam, ka gan Latvijā, gan pasaulē šovbiznesa zvaigznes kļūst arvien jaunākas, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks sarunā ar izklaides portālu Mango sniedza vienkāršu izskaidrojumu - tas ir "jaunības kults".
"Šobrīd tiešām pastāv "jaunības kults" - viss jaunais ir labāks par visu veco, jo viss vecais ir stagnējošs. Mūsdienās patērētāju sabiedrībā vienmēr ir vajadzīgs kāds jauns produkts, un tā notiek arī mūzikas industrijā," skaidroja Sedlenieks un atzina, ka neviens taču negribētu pirkt, piemēram, trīs gadus atpakaļ radītu zobu pastu - visi grib tikai jaunāko.
Sociālantropologs norādīja, ka tas neattiecas uz izklaides industriju vien - "jaunības kults" valdot daudzās jomās. Pat cilvēki tiek iedalīti kategorijās "jauns", "vecs", taču speciālists norādīja, ka ne jau vienmēr cilvēki aizdomājas, ka ne viss vecais ir patiešām slikts.
"Nereti vecais ir daudz labāks par jauno, tā ir ilūzija, ka viss jaunais ir labāks. Tā ir tirgus vajadzībām radīta ilūzija," uzsvēra Sedlenieks, taču viņš arī atzina, ka mūsdienu tirgus ekonomikas loģika burtiski pieprasot tādu kultu, kurā jaunais nomaina veco un šo notikumu attīstība kļūst arvien straujāka.
Uz jautājumu, pie kā cilvēkus var novest tāda dzīšanās pēc jaunā it visur, Sedlenieks atbildēja: "Dažās jomās tiek ieviesti kādi regulējumi, piemēram, modeļu biznesā nedrīkst iesaistīt pavisam jaunas meitenes, iespējams, arī citās jomās šādi ierobežojumi nākotnē būs nepieciešami, jo bez tiem situācijai var būt sliktas sekas".
Sedlenieks tāpat uzsvēra, ka jaunās zvaigznes nereti ir ļoti nelaimīgi cilvēki, jo slavas dēļ tiek pārlutināti, un brīdī, kad sastopas ar problēmām, ātri vien var nogurt no dzīves. Piemēram, arī filmu par Hariju Poteru zvaigzne Emma Vatsone uzreiz pēc līguma termiņa beigām ar kinokompāniju, nogriezusi savus garos matus un sacījusi, ka būšanai slavas epicentrā ir arī mīnusi.
Jautāts, vai "jaunības kults" varētu ar laiku izraisīt to, ka, piemēram, Latvijā prezidenta amata kandidāts drīkstēs būt 23 gadus vecs, sociālantropologs norādīja, ka šāda situācija ir pilnībā iespējama, taču, viņaprāt, tas nenotikšot drīz.
Sarunā ar Mango Sedlenieks tāpat uzsvēra, ka ir arī tāda sabiedrības daļa, kas spītīgi turas pretī "jaunības kultam" - šie cilvēki klausās vecus plašu atskaņotājus, brauc ar no vectētiņiem mantotiem velosipēdiem un neklausās Džastinu Bīberu, taču tas nemaina vispārējo tendenci - Latvija, tāpat kā citas Austromeiropas valstis, atrodas "jaunības kulta" epicentrā.
Eksperts gan aicina aizdomāties par vēl kādu būtisku aspektu - ja Austrumeiropā patlaban vecu cilvēku dzīves pieredze nereti tiek uzskatīta pat par ideoloģiski nepareizu, citviet padzīvojušus cilvēkus ciena par to vien, ka viņi ir veci.