Foto: Privātais arhīvs
"Ū-u-n tagad dzied visi zālē esošie! Kungi uzlūdz dāmas! Lustējamies!" – šāds uzsaukums no muzikanta Mārtiņa Bergmaņa uz skatuves būtu ierasts pagasta zaļumballē, taču pēdējie divi gadi ieviesuši korekcijas: mākslinieki pandēmijas dēļ tā īsti nav varējuši izpausties. Tomēr daudzi tā dēvētās vieglās mūzikas žanra pārstāvji pārsteidzošā kārtā sērgas laiku izdzīvo itin labi. "Delfi" skaidro, vai ir iespējams izdzīvot ar priekšnesumiem tiešsaistē.

Tagad viņa uzsaukums izskan nevis īstā ballē, bet gan datorā, kas "klienta" galā pieslēgts lielākam ekrānam. Mārtiņš jau divus gadus vada koronballes – trīs stundu garus koncertus sestdienu tusiņam. Internetā. Pirmais vilnis, otrais vilnis, trešais vilnis – tā viņš pats savā dienasgrāmtā sadalījis Covid-19 pandēmijas laiku. Visas balles savā dienasgrāmatā viņš pieraksta jau kopš deviņdesmito gadu sākuma.

Par Saldus blici "Lustīgais Blūmīzers" būs dzirdējuši daudzi, – tā nav gluži šlāgergrupa viendienīte. Pašmāju estrādē tā koncertē ar šādu nosaukumu, taču uz kruīza kuģiem un ārzemēs sauc sevi par "LustBand". Mārtiņš Bergmanis mūzikas arēnā iekāpa nieka 13 gadu vecumā, un nu jau 27 gadus gadus eksistē viņa mūzikas kaislība. Mārtiņam ir liela smeldze par laiku pirms pandēmijas, kad ar grupu mēnesī tika nobraukti 8000km koncertos, vienlaikus viņš ir mierā arī ar šo laiku. Uz priekšu viņu dzen iespēja sniegt cilvēkiem prieku un... kredītmaksājums.

Dzīve pirms pandēmijas un dzīve pēdējos gadus – kādas ir atšķirības?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!