Aizvadītajā nedēļas nogalē Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases finālā tika noskaidrots, ka Zviedrijā Latviju šogad pārstāvēs bītboksa grupa PeR (attēlā). Šai sakarā grupas solists Ralfs Eilands stāsta par sajūtām pēc fināla, kā arī atklāj, kā tiks uzlabots dziesmas Here We Go priekšnesums.
"Pagaidām vēl nav tādas īpašas sajūtas, jo neesmu līdz galam aptvēris to, kas noticis. Vienīgi ir pazudis tas stress, kas bija, kad gaidījām rezultātus. Kopumā dienas pēc Eirovīzijas atkal ir parastas darba dienas, un patiesībā jūtos ļoti noguris.
Laika, lai atgūtu spēkus un nedaudz atpūstos, gan nav. Ir jāturpina strādāt un gatavoties Eirovīzijas pusfinālam Zviedrijā, lai viss notiku, mēs tiktu finālā un iegūtu labu vietu," sarunā ar DELFI Izklaide stāsta Ralfs.
"Paralēli Eirovīzijai šogad absolvēšu arī Rīgas Valsts 3. ģimnāziju, un šis ir eksāmenu gads, tādēļ ir daudz jāmācās. Gatavojoties Eirovīzijai, slimoju, tādēļ netiku uz skolu un daudz kas ir iekavēts. Ir jāmēģina nokārtot visus parādus skolā, vēl jāstrādā radio, tāpēc darāmā ir tiešām daudz un brīvo brīžu, lai atpūstos, nebūs," secina mūziķis.
Tāpat Ralfs atklāj idejas, kas radušās, plānojot priekšnesuma uzlabošanu un to, kā tas izskatīsies uz lielās Eirovīzijas skatuves.
"Vēlamies lielos vilcienos atstāt visu to skatuvisko brīvību, kādu klausītājiem un skatītājiem pasniedzām nacionālajā atlasē. Gribam palikt PeR, nevis ielikt sevi Eirovīzijas rāmjos, pilnīgi mainot imidžu.
Iespējams, papildināsim horeogrāfiju, tomēr nezaudējot brīvību un komunikāciju ar publiku. Ļoti piestrādāsim pie video, lai ekrānos tieši mums būtu labākās videoprojekcijas, kādas vien iespējamas.
Tāpat piemeklēsim arī kārtīgu bekokālu, lai piedziedājums ir spēcīgs, un es ar puišiem varētu uzpumpēt publiku," atklāj Ralfs.
Taujāts, kāds ir mūziķa viedoklis par nelielo ažiotāžu, kas radās, skatītājiem apspriežot Ralfa pliko vēderu, dziedātājs pārliecinoši atbild, ka arī Malmē savu vizuālo tēlu nemainīs.
"Tērpi paliks tādi paši, un arī Eirovīzijas starptautiskajā pusfinālā kreklu noteikti nevilkšu. Apzinos, ka ne tuvu nelīdzinos kačokam un nevaru pretendēt uz seksīga auguma standartu, bet man primārais ir brīvības sajūta uz skatuves un tieši tādēļ vēlos sajust to rokenrolu.
Arī Kurts Kobeins savā laikā uz skatuves varēja iznākt, kā vien pats grib un bez krekla. Arī viņam nebija nekāds spīdošais augums, bet mūzikā jau nav svarīgi uzpumpēti muskuļi.
Arī tāds tievs regejietis var uznākt uz skatuves un vienkārši novilkt kreklu, jo viņš tā jūt mūziku. Tas taču ir vienalga, ko citi cilvēki saka," spriež mūziķis.
"Tie, kuri čīkstēja par kreklu, tāpat par PeR finālā nebūtu balsojuši, pat tad, ja es to kreklu arī būtu uzvilcis. Mēs viņiem nepatīkam kā suga, un viņi tagad meklē visdažādākos veidus, kā piesieties. Uz to nu pārliecinoši varu atbildēt, ka nē - krekla man nebūs. Tērpi ir fantastiski, cilvēki mūs ir novērtējuši, tādēļ būs labi," nosaka Ralfs.
