Foto: EPA-AFI
Otrdien, 6. novembrī, izšķiras, kurš kļūs par nākamo Amerikas Savienoto Valstu prezidentu – pasaules ietekmīgāko cilvēku uz nākamajiem četriem gadiem. Par spīti varai un ietekmei, arī prezidenti ir tikai cilvēki ar savām vājībām, atkarībām un dīvainībām.

Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar faktiem par divdesmit ASV vadītājiem, kurus tie paši visdrīzāk labprāt noklusētu vai atzīmējuši savās biogrāfijās kā jautru atkāpi:

Slepkavnieciskais demokrāts

Foto: Arhīva foto

ASV septītais prezidents Endrū Džeksons amatu ieņēma no 1829. gada 4. marta līdz 1837. gada 3. martam.

Kara rūdītais Džeksons bija liels dueļu mīlētājs. Viņš pretinieku uz divkauju varējis uzaicināt pat par sīkumiem, taču no aptuveni simt dueļiem lielākoties iemesls bijis viņa sievas Reičelas goda aizstāvēšana. No 1806. gada kaujas viņš atgriezās ar lodi plecā, bet 1813. gadā Misūri štata gubernators iešāva nākamā prezidenta rokā. Pats Džeksons lielāko daļu dueļu beidza kā uzvarētājs pēc letālu šāvienu raidīšanas.

Viņa lielākā nožēla mūža beigās esot bijusi nespēja vai aizliegums nogalināt vairākus savus politiskos sāncenšus, tostarp viceprezidentu Džonu Kalhounu. Kādā divkaujā pie Kapitolija, kurā viņš piedalījies jau pēc prezidenta amata ieņemšanas, pistoles nav izšāvušas un Džeksons savu pretinieku Ričardu Lavrencu nositis ar nūju.

Par spīti savai asajai dabai un naidam pret Amerikas indiāņiem, viņš bijis viens no Demokrātiskās partijas dibinātājiem. Džeksons savu maigo pusi parādījis jaunības gados, uz Ziemassvētku balli uzaicinot divas ielasmeitas.

Atvērtā loga privilēģija

Foto: Arhīva foto

Grovers Klīvlends iegājis vēsturē kā vienīgais ASV prezidents, kurš amatu ieņēmis divreiz, taču ar pārtraukumu. Līdz ar to viņš bija divdesmit otrais un divdesmit ceturtais valsts vadītājs, būdams prezidenta krēslā no 1885. gada 4. marta līdz 1889. gada 3. martam un no 1893. gada 4. marta līdz 1897. gada 3. martam.

Klīvlends burtiski bija liels prezidents, iemantojot iesauku Onkulis Džambo. Savu apmēru un lielās aizņemtības dēļ viņš atsevišķās nepieciešamības reizēs esot izbaudījis privilēģiju atviegloties, izmantojot Baltā nama Ovālā kabineta logu.

Visādi citādi viņš iegājis vēsturē kā augstas morāles cilvēks, kura vienīgais zināmais pārkāpums ir ārlaulības bērna radīšana.

Diskrētais sveicinātājs

Foto: Arhīva foto

Pats pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons amatu ieņēma no 1789. gada 30. aprīļa līdz

1797. gada 3. martam. Lai gan viņš tiek atzīts kā numero uno, pirmais valsts vadītājs, kurš patiešām tika saukts par prezidentu, bija Džons Hanssons.

Kā Neatkarības kara laika armijas virspavēlnieks Vašingtons savu laikabiedru vidū bija augsti cienīts politiķis, taču nereti uzskatīts arī par dīvaini. Viņš izvairījās no sasveicināšanās sarokojoties. Tās vietā pirmais valsts galva esot devis priekšroku izteiksmīgai pamāšanai ar galvu.

Vienīgais neprecētais

Foto: Arhīva foto

ASV piecpadsmitais prezidents Džeimss Bjūkenens, kurš šo amatu ieņēma no 1857. gada 4. marta līdz 1861. gada 3. martam, bija pirmais neprecētais ASV prezidents.

Kamēr Obama ir pirmais melnādainais ASV prezidents, bet uz pirmo prezidenti – sievieti, šķiet, būs jāgaida vēl ilgi, pirmais prezidents – gejs iespējams jau ir bijis. Bjūkenens tiek uzskatīts par homoseksuālu, turklāt pats ne reizi vien to netieši atklājis. Tā, piemēram, kādā 1844. gadā rakstītā vēstulē viņš savam par partneri uzskatītajam draugam un politiķim Viljamam Kingam atklāj, ka jūtas vientuļš: "Esmu izmēģinājis laimi ar dažādiem džentlmeņiem, bet ne ar vienu man nekas nav sanācis".

Lai gan bijis spējīgs diplomāts un ASV federālās vienotības atbalstītājs, viņš nespēja novērst Pilsoņu karu starp verdzības piekritējiem un pretiniekiem. Tā dēļ viņš, atstājot Balto namu, nākamajam prezidentam, Abrahamam Linkolnam nosūtījis zīmīti - "Dārgais ser, ja ienākot Baltajā namā esat tik pat laimīgs kā es to pametot, tad jūs esat ļoti laimīgs cilvēks."

Bārdainais prezidents

Reti kurš var iedomāties ASV 16. prezidentu Abrahamu Linkolnu bez bārdas. Vēl uzsākot priekšvēlēšanu kampaņu viņš bija gludi skūts. Daudzi viņa līdzgaitnieki ieteica viņam uzaudzēt bārdu, tādējādi radot nopietna politiķa iespaidu, bet viņš to neņēma vērā.

Viss mainījās 1860. gadā, kad vienpadsmit gadus vecā Greisa Bedella tikai pāris nedēļās pirms Linkolna ievēlēšanas nosūtīja viņam vēstuli, norādot, ka ar bārdu viņš izskatītos daudz pievilcīgāks. Topošais valsts galva jaunajai meitenei atsūtīja pat pieklājīgu atbildi, norādot, ka to darīt tomēr negatavojas.

Pēc abu sarakstes neesot pagājis ne mēnesis, kad Linkolns sācis atlaist bārdu. No viņa amata ieņemšanas dienas 1861. gada 4. martā līdz pat atentātam 1865. gada 15. aprīlī viņš bija pazīstams kā kuplas bārdas īpašnieks un kā tāds iemūžināts vai visās gleznās un skulptūrās. Vēlāk viņš ar meiteni pat saticies, kam par godu viņas dzimtajā Vestfīldā mūsdienās ir atklāts bronzas piemineklis, attēlojot abu tikšanos (attēlā).

Vadīja bāru

Foto: Arhīva foto

Abrahams Linkolns pazīstams ne tikai kā ASV pilsoņu kara uzvarētāj-puses vadītājs un vergu atbrīvotājs, bet arī Springfīldas iedzīvotāju atbrīvotājs no grūtsirdības. Kopā ar jaunības draugu Viljamu Beriju viņam Springfīldas pilsētiņā Ilinoisas štatā piederēja bārs Berry and Lincoln.

Uzņēmuma vadīšana gājusi visai problemātiski, galvenokārt Berija lielās alkohola mīlestības dēļ. Sākotnēji Linkolns kopā ar partneri strādājis aiz bāra letes, bet politiķa karjerai aizvien vairāk paņemot brīvo laiku, mazā uzņēmuma vadība atstāta Berija rīcībā.

Tā rezultātā bārs iemantojis milzu parādus, un pēc partnera nāves Linkolns uzņēmējdarbību pametis.

Smagākais prezidents

Foto: Arhīva foto

ASV divdesmit septītais prezidents Viljams Tāfts, kurš amatu ieņēma no 1909. gada 4. marta līdz pat 1913. gada 3. martam, bija visu laiku smagākais valsts galva.

322 mārciņas jeb 146 kilogramus smagais ASV vadītājs par spīti savam fiziskajam izmēram bieži tiek aizmirsts, jo prezidēja starp diviem politiskajiem smagsvariem – Tedija Rūzvelta un Vudro Vilsona. Izmērs viņam savu daļu slavas tomēr atnesa, jo prezidentam izdevās iesprūst Baltā nama vannā. Ārā no tās viņu varēja dabūt vien visapkārt iesmērējot sviestu. Pēcāk Baltajā namā uzstādīta lielāka izmēra vanna.

Pēc prezidentūras beigām viņam izdevās nomest gandrīz 50 kilogramus un krustām šķērsām apceļot Aļasku.

Klusais un kautrīgais

Foto: Arhīva foto

Par 30. ASV valsts galvu 1923. gada 2. augustā kļuva kautrīgais Kelvins Kūlidžs, kurš šo amatu ieņēma līdz pat 1929. gada 3. martam.

Netipiski ieņemamajam amatam, Kūlidžs izvairījās no publiskas uzstāšanās un plašām diskusijām. Amerikāņu rakstniece Dorotija Pārkere reiz pat saderējusi, ka izdabūs no prezidenta vairāk kā divus vārdus. Kad viņa prezidentam lūgusi pateikt ko vairāk, atklājot ka ir uz to saderējusi, viņš tikai īsi noteicis: "Jūs zaudējāt."

Kad bijušais prezidents 1933. gadā nomiris, Pārkere brīnījusies, kā kāds par to vispār varējis uzzināt. Lai arī prezidents bijis kautrīgs, viņš bija precējies, turklāt laulībā piedzimuši divi bērni. Tieši viņa sieva Greisa Kūlidža arī tiek uzskatīta par sava vīra karjeras panākumu atslēgu.

Kailo pelžu cienītājs

Foto: Arhīva foto

Sestais Savienoto valstu prezidents Džons K. Adamss, kurš atbildīgo amatu ieņēma no 1825. gada 4. marta līdz 1829. gada 3. martam, bija iecienījis peldēties kails.

Izcilais diplomāts un valodnieks Adamss, pat būdams prezidents, mēdza doties uz Vašingtonai cauri plūstošo Potomakas upi. Reiz viņu peldamies nejauši pamanījusi garām ejošā žurnāliste Annija Rojāla. Viņa paņēmusi prezidenta drēbes un apsēdusies uz tām, norādot, ka neatdos tās tikmēr, kamēr prezidents nepiekritīs intervijai.

Līdz ar to viņa kļuva par pirmo sievieti, kurai kāds ASV prezidents devis interviju.

Mazākais intelekts

Foto: Arhīva foto

ASV divdesmit devītais prezidents Vorens Hārdings, kurš saimniekoja Baltajā namā no 1921. gada 4. marta līdz 1923. gada 2. augustam, tiek dēvēts par visu laiku dumjāko ASV prezidentu.

Hārdings aizstāvēja principu "mazāk valdības biznesā, vairāk biznesa valdībā". Jau drīz pēc ievēlēšanas augstajā amatā viņš dažādos svarīgos posteņos salika savus paziņas, kā arī izmantoja administratīvos resursus viņu atbalstam. Jau drīz vien viņa kabineta darbības sāka izmeklēt, kā rezultātā par korupciju un piesavināšanos lielā apmērā apcietināja, tiesāja un sodīja virkni prezidenta ietekmīgo draugu tostarp vienu Baltā nama darbinieku.

Valsts galva kļuva bēdīgi slavens arī ar pokera vakariem, kurus Baltajā namā rīkoja kopā ar saviem padomniekiem, ministru kabinetam iegūstot iesauku pokera kabinets. Tāpat kļuva zināms, ka viņš bieži mēdza lietot alkoholu, turklāt prezidents rīkoja skaļas ballītes savā oficiālajā rezidencē laikā, kad pastāvēja alkohola ražošanas un lietošanas aizliegums.

Visas šīs darbības tikai vairoja tautas pārliecību, ka prezidents savu laku notriec izklaidēs un nav pat tik gudrs, lai censtos tās noslēpt.

Viņam vēlākos gados pielīdzināts arī Džeralds Fords un Džordžs V. Bušs. Pēdējā no minētajām inteliģencēm regulāri tika izsmieta viņa politisko lēmumu, kā arī neveiklo pārteikšanos un frāžu dēļ, kas nodēvētas par bušismiem.

'Cosmopolitan' modelis

Foto: Arhīva foto

Trīsdesmit astotais prezidents Džeralds Fords atbildīgo amatu ieņēma no 1974. gada 9. augusta līdz 1977. gada 20. janvārim. Uzskata, ka tieši viņa godīguma dēļ valsts izpildvara atkal atguva uzticību pēc bēdīgi slavenā Votergeitas skandāla.

Viņa kritiķi gan norādīja, ka Fords bija labāks futbolists nekā prezidents. Būdams vecāko klašu skolēns un aktīvs sportists, vēlākais lielvalsts vadītājs ne reizi vien piepelnījies arī kā modelis. Atpazīstamību viņam atnesa piedalīšanās kāda slēpošanas kūrorta reklāmas tapšanā 1940. gada Look Magazne, kā arī 1942. gada Cosmopolitan vāks, kurā viņš redzams ASV kājnieku uniformā.

Vēsturē iegājuši arī pāris ne tik veiksmīgie valsts galvas izteikumi, piemēram, "ja Linkolns būtu dzīvs, viņš apgrieztos savā kapā" un "es daudz skatos beisbolu pa radio".

NLO prezidents

Foto: Arhīva foto

Trīsdesmit devītais Amerikas Savienoto valstu prezidents Džimijs Kārters valsti vadīja no 1977. gada 20. janvāra līdz 1981. gada 20. janvārim, šajā laikā iemantojot iesauku NLO prezidents.

Vēl labu laiku pirms savas prezidentūras – 1969. gadā viņš debesīs bija novērojis neatpazīstamu lidojošu objektu. Vēlāk priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš to neapdomīgi pateica, tiekoties ar potenciālajiem vēlētājiem un ātri ieguva neglaimojošo iesauku. Vēlāk viņš to centās izmantot sev par labu ar paziņojumu, ka kļūstot par prezidentu, tiks publiskota visa informācija, kas ASV valdībai ir zināma par NLO.

Par spīti ne visai veiksmīgajai kampaņai, viņš tika ievēlēts un kādā intervijā vaļsirdīgi atstāstīja 1969. gadā pieredzēto. "Tā bija dīvainākā lieta, ko jebkad esmu redzējis. Tas bija liels, spilgts, mainīja krāsas un izmēra ziņā atgādināja mēnesi. Mēs to vērojām aptuveni desmit minūtes un nespējām saprast, kas tas ir. Viens gan ir skaidrs, es nekad nesmiešos par cilvēkiem, kuri ir redzējuši NLO," stāstīja Kārters.

Karavadonis, kas bijās asinis

Foto: Arhīva foto

ASV pilsoņu kara varonis un astoņpadsmitais prezidents Uliss Grānts valsts vadošo amatu ieņēma no 1869. gada 4. marta līdz 1877. gada 3. martam. Par spīti lielajai kara pieredzei viņš baidījās no asinīm.

Militārajam stratēģim bija divi plaši zināmi trūkumi – viskijs un nespēja panest asiņainus skatus. Šā iemesla dēļ viņš arī vienmēr pieprasīja, lai viņam pasniegtā gaļa tiktu pagatavota līdz tā kļūst gandrīz grauzdēta.

Lai gan viņa administrācijas laiku pavadīja skandāli, Grānts pats tika uzskatīts par visai mierīgu vīru. Viņa zināmākais pārkāpums ir aulekšošana ar zirgu vietā, kur tas aizliegts. Par ātruma pārsniegšanu viņš saņēmis tam laikam brangu sodu – 20 ASV dolārus.

Savukārt dzeršanu viņš prata tā kontrolēt, lai tā nekad netraucētu viņa tiešo pienākumu pildīšanu. Savukārt nāvē bijušo kara varoni iedzina cita atkarība – viņš dienā izsmēķēja līdz pat 20 cigārus un tā dēļ mira no kakla vēža.

Letālā inaugurācijas runa

Foto: Arhīva foto

Pavisam drūmi pagāja devītā ASV prezidenta Viljama Harisona prezidentūra, kura ilga vien nepilnu mēnesi.

Stājoties amatā viņš bija sagatavojis inaugurācijas runu, kas ilga stundu un četrdesmit minūtes. Viņa 8 578 vārdu garā runa 1841. gada 4. marta vakarā izrādījās liktenīga. Sliktā laika un nepiemērotā apģērba dēļ 68 gadus vecais Harisons saslima ar plaušu karsoni.

Slimība izrādījās liktenīga un pēc 32 oficiāli amatā pavadītajām dienām viņš mira, iekļūstot vēsturē kā valsts galva ar visīsāko prezidentūras laiku. Viņa vietā 1841. gada 4. aprīlī amatā stājās viceprezidents Džons Tailers.

Demogrāfijas politikas pirmrindnieks

Foto: Arhīva foto

Desmitais ASV prezidents Džons Tailers, kurš amatu ieņēma no 1841. gada 4. aprīļa līdz pat 1845. gada 3. martam, vēsturē iegāja ar Teksasas pievienošanu ASV un lielo bērnu skaitu.

Taileram bija vairāk bērnu nekā jebkuram citam prezidentam – astoņi no pirmās sievas un septiņi no otrās. Turklāt pēdējais viņam piedzima, kad valsts galva bija 70 gadus vecs.

Viņš bija arī pirmais ASV vadītājs, kurš apprecējies prezidentūras laikā. To gan aizēnoja fakts, ka viņa astoņi bērni no pirmās laulības viņa jauno aizraušanos nosodīja un uz kāzām neieradās.

'Sākam bombardēt pēc piecām minūtēm'

Foto: Arhīva foto

Izbijusī kinozvaigzne Ronalds Reigans kļuva par prezidentu 1981. gada 20. janvārī un Balto namu pameta 1989. gada 20. janvārī, īsi pirms Padomju Savienības sabrukuma. Uzskatīts par vienu no lielākajiem netiešajiem vaininiekiem sarkanās impērijas novešanā līdz bojāejai, viņš kādā reizē Padomju armijā izraisīja arī visai reālu trauksmes stāvokli.

1984. gada augustā priekšvēlēšanu kampaņas laikā pirms savas iknedēļas radiopārraides, viņš radio tehniķiem izteica joku, kas tika ierakstīts un vēlāk atskaņots. "Mani dārgie amerikāņi. Esmu pagodināts jūs informēt, ka šodien esmu parakstījis likumu, kas Krieviju pasludina par nelikumīgu uz visiem laikiem. Mēs sākam bombardēšanu pēc piecām minūtēm," izskanēja tehniķiem paredzētais joks.

Tā vietā ēterā bija paredzēts teikt, ka tajā dienā viņš ir parakstījis likumu, kas studentu reliģiskajām grupām ļauj tikties skolu telpās ārpus mācību laika, līdzīgi kā to drīkst darīt citas studentu organizācijas.

Radio Reigana ierakstīto frāzi vēlāk tomēr atskaņoja, vienlaikus paziņojot, ka tas ir tikai joks. Vēlāk Japānas aizsardzības spēki ziņoja, ka fiksējuši Padomju armijas trauksmes izsludināšanu, kas atcelta tikai aptuveni pusstundu vēlāk.

Tediju krusttēvs

Foto: Arhīva foto

Divdesmit sestais ASV prezidents Teodors Rūzvelts, kurš atbildīgo amatu ieņēma no 1901. gada 14. septembra līdz 1909. gada 3. martam, bija pazīstams kā liels dzīvnieku mīlis. Viņa ārpilsētas mājās bija pat neliels privātais zoodārzs, kurā dzīvoja lauva, hiēna, koijots, zebra, jenots, papagaiļi, pūces un pieci lāči.

Viņa dzīvniekmīlestība gan prezidentu neatturēja no došanās medībās. Reiz kādās no tām viņš neko nebija noķēris un viņa biedri piedāvāja nošaut pie koka piesietu lāci, bet Rūzvelts atteicās. Vēlāk par šo atgadījumu presē parādījās dažādas karikatūras, kurās lācis bija attēlots bērnišķīgi mīlīgs.

Karikatūras vietējo rotaļlietu meistaru Morisu Mičtomu iedvesmoja izgatavot plīša lācīšus un nosaukt par Teddybears jeb tedijiem. Lai neiekultos nepatikšanās, Mičtoms pat aizsūtīja lācīša paraugu pašam prezidentam, lūdzot atļauju izmantot viņa vārdu. Rūzvelts deva savu piekrišanu un tā rezultātā tapa viena no lielākajām pagājušā gadsimta pirmās puses rotaļlietu kompānijām Ideal Novelty and Toy Co.

Teddy

Novēma Japānas premjeru

Foto: Arhīva foto

Džordžs Bušs vecākais vēsturē iegājis ar pirmo Persijas līča karu, taču savas prezidentūras laikā no 1989.gada 20.janvāra līdz 1993. gada 20. janvārim iekļuvis japāņu atmiņās ar kādu ne tik vērienīgu, taču ne mazāk skaļu notikumu.

1992. gada janvārī pieņemšanā pie Japānas premjerministra, kurā piedalījās vēl aptuveni 100 augsta ranga diplomāti, Bušs noģība. Prezidentu visu pieņemšanas laiku mocīja saaukstēšanās simptomi līdz, nogaršojis liellopu steiku, viņš sava vēdera saturu atstāja blakussēdošā Japānas premjera klēpī, bet pats pēc tam noģība.

Video ieraksts vienreiz tika parādīts televīzijas ABC ziņu izlaidumā, taču vēlāk rādītas tikai ieraksta beigas, kurās Bušs jau atkopjas pēc noģībšanas.


Valodnieku galvassāpes

Foto: Arhīva foto

Otrā pasaules kara laika ASV prezidents Harijs Trūmens savu prezidentūru uzsāka visai vētrainā laikā - 1945. gada 12. aprīlī - un beidza jau aukstā kara priekšvakarā 1953. gada 20. janvārī. Lai gan nav zināms, vai Trūmenam piemita kādas dīvainības, toties visu savu dzīvi viņš mulsināja savus valodniekus.

Viņa pilnais vārds ir Harijs S Trūmens, lielākajai daļai cilvēku radot vēlmi ielikt punktu aiz S, taču tur tam nav jābūt. Tam izskaidrojums ir vienkāršs – S neko neapzīmē un nesaīsina, tas ir tikai burts. Prezidents, ieliekot vidējā vārda vietā burtu S, vēlējies godināt Abus savus vecostēvus, kas attiecīgi bijuši Andersons Šips Trūmans un Salamons Jangs.

Interesanti, ka šo likumsakarību par punkta nelikšanu skaidro interneta vietne TrumanLibrary.org, kas pati nosaukta nepareizi – Harija S. Trūmana vārdā.

Iniciāļu apsēstais

Foto: Arhīva foto

Arī ASV trīsdesmit sestais prezidents Lindons Džonsons, kurš Baltajā namā mita no 1963. gada 22. novembra līdz 1969. gada 20. janvārim, lielu uzmanību piešķīra personu vārdiem. Atšķirībā no sava priekšgājēja Trūmena, viņš valodniekiem dzīvi atviegloja, nevis sarežģīja.

Pilnajā vārdā būdams Lindons Bains Džonsons, viņa vārds bieži tika saīsināts kā LBD. Taču viņš tāds nebija vienīgais – tāda pati abreviatūra bija arī pārējiem ģimenes locekļiem. Viņa sieva, lai gan bija Klaudija Alta Teilore, pirms kāzām tika dēvēta par Lady Bird. Savukārt Džonsona meitas tika nosauktas par Lindu Bērdu (no sievas pseidonīma Lady Bird otrā vārda) un Lūsiju Bainu.

Pat Džonsonu ģimenes suns ieguva tādu pat abreviatūru, kļūstot par Little Beagle Johnson (Mazais Bīgls Džonsons).

Džonsonam bez ģimenes iezīmēšanas piemitusi arī kāda cita dīvainība. Viņš visas sievietes, ar kurām gulēja, sauca par savu harēmu. Prezidents pat bija ierīkojis sistēmu, kas viņu brīdināja par sievas tuvošanos, ja viņš atradās Ovālajā kabinetā citas dāmas sabiedrībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!