Neliela ar roku rakstīta lūgšanu grāmatiņa, kas kādreiz piederējusi portugāļu mūķenei Katerīnai de Karvalju, varētu radikāli mainīt vēsturnieku priekšstatus par laiku, kad tika atklāta Austrālija.
Šī grāmatiņa, kura novērtēta 15 000 dolāru apmērā, nesen izstādīta apskatei Ņujorkas galerijā "Les Enluminures", kas specializējas viduslaiku rokrakstos.
Tā ir tikai reliģiska satura grāmatiņa - tajā iekļauti lūgšanu teksti un muzikālās zīmes baznīcas dziedājumiem. Savukārt iniciāļi ir greznoti ar nelieliem zīmējumiem un ornamentiem, kas pilnībā atbilst senajai rokrakstu grāmatu noformēšanas tradīcijai.
Tomēr zinātniekus pārsteidzis viens no šiem iniciāļu ornamentiem - visai skaidrs ķengura zīmējums (attēlā), lai gan ne Portugālē, ne citviet Eiropā par šāda dzīvnieka eksistenci neviens nevarēja būt pat dzirdējis.
Saskaņā ar mūsdienu zinātnieku datiem Austrālija tika atklāta 1606. gadā, kad holandiešu jūrasbraucēja Villems Jansons ar kuģi "Duyfken" izsēdās nezināma kontinenta ziemeļu piekrastē un nosauca to par Jauno Holandi.
Savukārt mūķenes lūgšanu grāmata, ko eksperti datē ar XVI gadsimta beigām, ļauj pieņemt, ka patiesībā Austrāliju atklājuši portugāļi, turklāt ievērojami agrāk, nekā tas izdevās Jansonam.
Pagaidām gan speciālisti nesteidzas attiekties no tradicionālās vēstures versijas, jo, pirmkārt, iespējams, ka tas nemaz nav ķengurs, bet kāds cits dzīvnieks, un, otrkārt, manuskripts varētu būt tapis portugāļu ceļojuma laikā uz Papua Jaungvineju 1526. gadā.
