mākslinieka vīzija par Babilonas gaisa dārziem
Foto: mākslinieka vīzija par Babilonas gaisa dārziem

Kā zināms no senajiem rakstiem, Semiramīdas gaisa dārzi, kas ir viens no septiņiem pasaules brīnumiem, kļuvuši pazīstami, pateicoties sarežģīti veidotām terasēm, apbrīnojamām ūdenstilpnēm un peldošiem augiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tiek pieļauts, ka viens no antīkās pasaules septiņiem brīnumiem izveidots kādā Babilonas provincē, kas ir mūsdienu Irākas teritorijā.

Tomēr daudzu gadsimtu garumā neviens nav varējis atrast pierādījumus šādu dārzu eksistencei. Kā uzskata viena no ekspertēm, kas detalizēti analizējusi senos tekstus, tas saistīts ar faktu, ka arheologi šo pasaules brīnumu meklējuši nepareizajā vietā.

Kā norāda Oksfordas universitātes doktore Stefānija Dallija, patiesībā Semiramīdas jeb Babilonas gaisa dārzi ir "aprakti" senajā pilsētā Ninīvē, kas atradās netālu no mūsdienu pilsētas Mosulas.

Dallija pēdējos 20 gadus pavadījusi, cenšoties noteikt Semiramīdas gaisa dārzu atrašanās vietu, kamēr daudzi pierādījumu trūkumu dēļ tos uzskatījuši par mītu.  

Tiek pieļauts, ka gaisa dārzi ierīkoti apmēram 600. gadā pirms mūsu ēras. Tomēr šis pieņēmums balstās uz senajiem tekstiem, kas tikuši uzrakstīti vairākus gadsimtus pēc tam, kad dārzi tika izveidoti.

Vienā no tekstiem tiek vēstīts, ka pasaules brīnumu uzcēlis Babilonas imperators Nebukadnecars Babilonas provincē savai sievai. Tomēr nevienā no tekstiem, ko rakstījuši Nebukadnecars vai viņa sieva, šie dārzi netiek pieminēti.

Tas lika Dallijai vēl rūpīgāk studēt senos rakstus. Pētījumu laikā viņa Britu muzejā Londonā uzgāja prizmu ar ķīļrakstu. (Ķīļraksts ir sens rakstības veids, kuru izmantoja cilvēki, sākot no Babilonas ēras. Tāpat tas izmantots arī Asīrijas impērijā.)

Prizmā ir informācija par karali vārdā Sennahirīms, kurš bija Asīrijas impērijas valdnieks un dzīvojis gadsimtu pirms Nebukadnecara.

Sacerējumā minēta pils, kura uzcelta līdzās Asīrijas galvaspilsētai Ninīvei, kā arī tās teritorijā esošs dārzs, kurš tekstā tiek dēvēts par "visu ļaužu brīnumu".

Saskaņā ar Sennahiriīma, Ašurbanipala mazdēla, pavēli, uz šīs pils sienām tika uzgleznoti rakstos pieminētie dārzi. 

Doktore Dallija spējusi savienot senās kartes ar to mūsdienu versijām, lai atrastu to, kas, pēc viņas domām, ir dārza drupas. Netālu no šīs vietas tika atrasts liels paugurs, kurš, kā viņa apgalvo, bijusi labākā vieta senā brīnuma radīšanai.

Dallija uzskata, ka viņas domas apstiprina bareljefs, kas iegūts Ninīvē – tajā attēlota pils, pie kuras ir dārzs, kurā redzams, ka no terasēm ir nokarājušies augi.

Turklāt Dallija uzskata, ka Ninīve senos laikos bija zināma kā Jaunā Babilona, un piebilst, ka tas varētu būt iemesls, kāpēc iepriekš nav izdevies noteikt šī brīnuma atrašanās vietu.

Septiņi antīkās pasaules brīnumi ir cilvēku radīti objekti, kas visi atradās teritorijā ap Vidusjūru. Līdz mūsdienām saglabājies tikai viens - Gīzas piramīdas Ēģiptē, pārējie brīnumi bija Babilonas gaisa dārzi, Artemīdas templis Efesā, Zeva statuja Olimpijā, Halikarnasas mauzolejs, Rodas koloss un Aleksandrijas bāka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Irāka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form