Dzīves laikā Hudini bija kļuvis par īstu leģendu, un daudzi no viņa trikiem ar atbrīvošanos no roku dzelžiem vēl joprojām nav izskaidroti. Taču arī viņa nāve ir ne mazāk mīklaina.
1926. gadā Hudini (viņa īstais vārds ir Ēriks Veiss, un viņš dzimis Ungārijas ebreju ģimenē) apritēja 52 gadi, bet viņš joprojām bija tik labi trenēts kā augstākās klases sportists. Viņš par to bija lepns un reizi pa reizei ļāva cilvēkiem savu ķermeni aptaustīt.
1926. gada 22. oktobrī pie Hudini, kurš tobrīd uzstājās Monreālā, ieradās kāds students, kurš vēlējās pārbaudīt plaši zināmās baumas, vai slavenais iluzionists patiešām neko nejūt, ja viņam iesit pa muskuļoto vēderu.
Hudini bravūrīgi apstiprināja, ka tā tas patiešām ir, un students viņam dažas reizes spēcīgi iesita pa "saules pinumu". Hudini nebija sagatavojies, tāpēc pēc katra sitiena viņa seja sāpēs saviebās. Šķita, ka Hudini ticis cauri sveikā, taču pret vakaru viņš sajuta asas sāpes vēderā.
Par spīti sāpēm, Hudini sēdās vilcienā un devās uz Detroitu, kur pirms nākamās izrādes (24. oktobrī) apmeklēja ārstu. Diagnoze - aklās zarnas iekaisums.
Taču arī tas Hudini neapturēja, un viņš paziņoja, ka uzstāsies pat tad, ja tas būs pēdējais priekšnesums viņa mūžā. Tiesa, spēki viņu atstāja jau izrādes laikā, un tā netika pienācīgi pabeigta.
Hudini tika nogādāts slimnīcā, kur 31. oktobrī nomira. Viņš tika guldīts bronzas kastē, kas bija paredzēta priekšnesumam, kura laikā Hudini lika sevi aprakt dzīvu.
