Foto: Vida Press
Tieši pirms 289 gadiem – 1725. gada 20. februārī - amerikāņu kolonistu grupiņa no Ņūhempšīras iekļuva indiāņu nometnē un desmit cilvēkiem nogrieza skalpus.

Tā bija pirmā reize pasaules vēsturē, kad baltie cilvēki Jaunās Pasaules apgūšanas nolūkos nogrieza skalpus indiāņiem.

Citiem vārdiem sakot, baltie cilvēki pret indiāņiem izmantoja viņu pašu taktiku, ar vienīgo atšķirību, ka amerikāņiem par skalpiem maksāja, turpretī indiāņi uzskatīja, ka kopā ar skalpu karavīrs iegūst sava upura spēku.

Turklāt šī maksa bija visai liela - par katru skalpu varas iestādes bija gatavas maksāt 100 mārciņas (dolārs ASV tika ieviests vēlāk, 1792. gadā).

Lai gan skalpu griešana lielākoties saistās ar indiāņiem, nav zināms, kad viņi ar to sāka nodarboties. Senākās liecības ir no piektā gadsimta pirms mūsu ēras - "vēstures tēvs" Hērodots tā raksta par skitiem.

Attēlā: amerikānis Roberts MakGī, kuram bērnībā (1864. gadā) skalpu nogrieza siu cilts indiāņu virsaitis Mazais Bruņurupucis. MakGī ir vienīgais zināmais cilvēks, kuram izdevies pārdzīvot šo eksekūciju (1890. gada fotogrāfija).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!