Savukārt ar zviedru mediju vieglo roku atklājums jau nodēvēts par Atlantīdu - mītisko pilsētu, kas it kā atradās Atlantijas okeānā un vienā mirklī pazuda no zemes virsmas.
Jebkurā gadījumā atklājums liecina par vienu no vissenākajām apmetnēm, kādas zinātnieki jebkad atraduši Skandināvijā.
Tieši tāpēc, ka dažas no relikvijām ir saglabājušās tik labā stāvoklī, mediji atradumu sauc par Atlantīdu un spekulē, ka daļu sauszemes varējusi aprīt jūra - gluži tāpat kā savulaik "īsto" Atlantīdu.
Artefaktus 16 metru dziļumā atrada arheologu komanda Lundas universitātes profesora Bjerna Nilsona vadībā, un starp tiem bija koka un krama ieroči, dzīvnieku ragi, virves un citi sadzīves priekšmeti.
Visvairāk arheologu uzmanību saistīja harpūna, kas bija izgrebta no dažādu dzīvnieku, tostarp arī taura, kauliem. Tauri, kā zināms, ir mūsdienu liellopu senči, kas dzīvoja Eiropas teritorijā. Tiek uzskatīts, ka pēdējais taurs gāja bojā 1627. gadā Polijā.
Šie arheoloģiskie pētījumi ir daļa no trīs gadus ilgas pētnieciskās programmas, ko daļēji finansē Zviedrijas vēstures un kultūras mantojuma nacionālā padome.
Sengrieķu filozofs Platons Atlantīdu "novietoja" Atlantijas okeānā, bet mūsdienu teorijas sliecas uz to, ka Atlantīda atradās pie Santorini salas mūsdienu Grieķijā.
Savukārt pats profesors Nilsons noliedz jebkādu atradumu saistību ar Atlantīdu, un, kā viņš izteicies Zviedrijas izdevumam "The Local", pie visa vainīgi stulbie zviedru tabloīdi.
