Asteroīdu 2012 DA14 23.februārī pamanīja Granādā izvietotā spāņu observatorija OLS – "Observatorio Astronomico de La Sagra". Spānijas astronomu novērojumus vēlāk apstiprināja arī Francijas, Itālijas un ASV zinātnieki. Astronomi noskaidroja, ka 2012 DA14 ir tā dēvētās "Apollona ģimenes" asteroīds – šīs plūsmas debess ķermeņu orbītas šķērso Zemes orbītu. Tieši šim tipam pieder divas trešdaļas asteroīdu, kas mēdz pietuvoties cilvēces apdzīvotajai planētai.
Sākotnējās aplēses liecina, ka 2013.gada 15.februārī šis asteroīds palidos garām planētai kosmiskajiem mērogiem nelielā attālumā – tikai 26,9 tūkstošus kilometru no Zemes, tas ir, tuvāk nekā ģeostacionāro satelītu orbītas. Atsevišķi astronomi norādīja: risks, ka šis debess ķermenis var sadurties ar Zemi, ir lielāks par nulli. Tomēr jaunākās aplēses liecina, ka sadursmes iespēju var izslēgt, norādīja Nomens.
"Pēc 12 dienu novērojumiem mēs varam ar pilnu pārliecību apgalvot, ka objekts palidos Zemei garām ne tuvāk kā 27,5 tūkstošu kilometru attālumā no planētas centra, tas ir, aptuveni 21 tūkstoti kilometru no Zemes virsmas. Visticamāk, attālums līdz debess ķermenim būs aptuveni 30 000 kilometru," sacīja zinātnieks.
"Šis objekts palidos ļoti tuvu garām, taču Zemē neietrieksies," uzsvēra Nomens. Zinātnieki pieļauj, ka asteroīds ir 45- 55 metrus diametrā, tomēr šos datus vēl jāprecizē.
Viņš norādīja, ka iespēja novērot asteroīdu drīz beigsies, un nākamreiz tas būs iespējams pēc 11 mēnešiem, kad debess ķermenis atkal tuvosies Zemei.
Iepriekš zinātnieki paziņoja, ka pēc pietuvošanās Zemei 2013.gadā DA14 nonāks "brīvajā lidojumā" un mūsu planētas tiešā tuvumā vismaz šī gadsimta laikā vairs nenonāks. Zinātnieki aprēķinājuši, ka 2056.gada 16.februārī tas pietuvosies Zemei 1,1 miljona kilometru attālumā, bet 2089.gada 16.februārī – 3,5 miljonu kilometru attālumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
