Viltošanas metode ir unikāla un nav līdzīga citām līdz šim atklātajām antīkā laikmeta naudas viltotāju tehnoloģijām. Parasti metāla gabaliņu vienkārši notina ar plānu sudraba foliju un sakarsēja, folija izkusa un iegūtais objekts izskatījās pēc sudraba monētas. Taču antīko ķīmiķu idejas bija arī viltīgākas.
Pēc Džovanelli vārdiem, mikroskopā iespējams saskatīt nelīdzenu, līdzīgu puķkāpostam struktūru uz monētas virsmas, kas varētu būt tikusi iegūta tikai elektroķīmiska procesa gaitā. Pēc visa kā spriežot, plānais sudraba segums veidojās, galvaniskā veidā uzklājot elektrolītu slāni. Itālijas zinātniekiem izdevās atkārtot visu procedūru, izmantojot antīkajiem ķīmiķiem pieejamos materiālus.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit