Zinātnieki atklājuši un aprakstījuši ārkārtīgi masīvu dinozauru drednautu (Dreadnoughtus schrani), kas nosaukts par godu gigantiskajiem XX gadsimta sākuma kara kuģiem un ir lielākais zināmais dinozaurs planētas vēsturē.

Drednauta skelets ir saglabājies tik labi, ka paleontologi spējuši precīzi noteikt tā ķermeņa garumu un masu (attiecīgi 26 metri un 65 tonnas) - šis dzīvnieks izrādījies pats lielākais no dinozauriem, kuru gabarīti neizraisa šaubas.

"Dreadnoughtus schrani bija īsts gigants - viņš svēra kā ducis Āfrikas ziloņu vai septiņi Tyrannosaurus rex. Turklāt skeleta stāvoklis liecina, ka nāves brīdī viņš nebija sasniedzis savus maksimālos izmērus," komentējis atklājuma autors profesors Kenets Lakovara.

Kā liecina raksts žurnālā Scientific Reports, milzīgās ķirzakas mirstīgo atlieku izrakumi nelielajā Čubutā (Patagonijas dienvidu daļa, Argentīna) ilga četras sezonas - no 2005. līdz 2009. gadam.

Kopumā atrasti vairāk nekā simts drednauta (pēc klasifikācijas viņš pieskaitīts titanozauriem) skeleta fragmenti, bet pēc tam zinātnieki izveidojuši trīs metrus augstu datorizētu modeli, ko tikai tagad piedāvājuši publiskai apskatei.

Četrkājaino dzīvnieku masas aprēķināšanas "zelta standarts" ir gurnu un plecu kaulu mērījumi, un līdz šim smagākais zināmais dinozaurs bija elaltitāns - arī tas savulaik tika atrasts Patagonijā un svēra 47 tonnas.

"Tāda izmēra ķirzaka, turklāt vēl ar dzelkšņiem uz astes, ne no viena nebaidījās. Tas man atgādināja par milzīgajiem XX gadsimta sākuma bruņotajiem līnijkuģiem, kas bija praktiski neievainojami. Drednauts nozīmē "ne no viena nebaidīties"," skaidrojis Lakovara.

Savukārt sugas vārdu "schrani" dinozaurs saņēmis par godu uzņēmējam Adamam Šranam, kurš finansēja šo pētījumu.

Drednauts dzīvojis apmēram pirms 77 miljoniem gadu mēreno mežu joslā mūsdienu Dienvidamerikas dienvidos. Gandrīz visu dienu dinozaurs pavadīja vienā vietā, apgraužot sev apkārt augu valsts veltes, cik vien atļāva garais kakls.

Spriežot pēc izrakuma vietā atrastajiem izkārnījumiem, drednauts gājis bojā acumirklī, kad sena upe pēkšņi izgājusi no krastiem un mainījusi gultni, augsni pārvēršot par irdenām smiltīm, kas "aprija" milzu dzīvnieku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!