Laikraksts "Daily Mail" vēsta, ka Kembridžas universitātes zinātnieki izanalizējuši cilvēka smadzeņu struktūru un noteikuši, kādu daudzumu enerģijas tās patērē. Zinātnieki uzskata, ka tālākai attīstībai smadzenēm būtu nepieciešams lielāks daudzums enerģijas un skābekļa, bet to nodrošināt nav iespējams.
Neirobioloģijas profesors Saimons Loflins norāda, ka domāšanas process ir no dažādiem avotiem saņemtas informācijas apstrāde smadzenēs, un tas prasa daudz enerģijas. Līdz ar to informācijas daudzums, ko var apstrādāt cilvēka smadzenes, ir ierobežots un atkarīgs no enerģijas daudzuma, ko var saražot cilvēka organisms.
Citi zinātnieki savukārt uzskata, ka neironu tīkls, kas savieno dažādus smadzeņu apgabalus, nevar attīstīties un pilnveidoties. Eksperimenti parādījuši, ka gudru cilvēku smadzenes nodod impulsus daudz ātrāk nekā cilvēkiem ar zemāku intelektuālās attīstības līmeni. Tomēr arī šajā gadījumā smadzenes nevar iztikt bez enerģijas, kas nozīmē, ka bez papildus enerģijas avotiem cilvēks nevar kļūt gudrāks.
Psihiatrijas profesors Eds Bulmors paziņojis, ka smadzeņu apgabalu savstarpējās "sadarbības" efektivitāte ir atkarīga no cilvēka IQ. Zinātnieks norāda, ka, kļūstot gudrāks, cilvēks pilnveido sakarus starp smadzeņu apgabaliem. Taču sakaru kvalitātes līmenis ir atkarīgs ne tikai no enerģijas, ko saņem smadzenes, bet arī no smadzeņu izmēra.