Amerikas nacionālās Fermī vārdā nosauktās laboratorijas fiziķi ir novērtējuši neitrino masu. Šī elementārā daļiņa līdz šim skaitījās "bezsvara". Daļiņa tikusi "nosvērta" starptautiskā eksperimenta MINOS (Main Injector Neutrino Oscillation Search) ietvaros, kas sākās pagājušajā gadā.
Kā zināms, neitrino brīvi izkļūst cauri blīvai materijai, un tādēļ eksperimenta veicēji raidīja laboratorijā ģenerēto daļiņu kūli cauri zemes garozai 735 kilometru attālumā, kas šķīra ģeneratoru Ilinoisā no detektora Minesotā,kas bija nolaists 800 metrus dziļā šahtā. Zinātnieki atklāja, ka ceļā pazuda apmēram viena simttūkstošā daļa no elektrona masas aprēķinā uz vienu "pazudušu" daļiņu.

Neitrino eksistenci paredzēja fiziķis-teorētiķis Volfgangs Pauli 1931. gadā, bet 1956. gadā to spēja fiksēt eksperimentu veicēji. Kā izrādījās vēlāk, pastāv trīs daļiņas veidi, turklāt tās tips mainās, izejot cauri vielai (šo parādību, kas tikusi atklāta salīdzinoši nesen, sauc par "neitrino oscilāciju").

Eksperimenta veicēji uzskata, ka viņu rezultāti būs noderīgi astrofiziķiem: neitrino rodas zvaigžņu atomreakciju laikā un veido lielu daļu no "kosmiskajiem stariem" - plūsmām, kas no kosmosa nonāk zemes atmosfērā. Skaitās, ka daļiņu izdalīšanās pavada supernovu sprādzienus, kur par protonu un elektronu reakcijas produktu kļūst neitroni un neitrino.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit