Daudz platāka piere, acis kā apakštasītes un pigmentēta āda – tā, pēc amerikāņu zinātnieku domām, izskatīsies cilvēki pēc 100 000 gadiem.

Šādu nākotnes cilvēka portretu izveidojuši Vašingtonas universitātes pētnieks Nikolajs Lamms un ģenētiķis Alans Kvans. Pēc viņu domām, vislielāko ietekmi uz cilvēka izskatu atstās evolūcija, gēnu inženierija un kosmiskās telpas iekarošana.

Savu teoriju zinātnieki balsta uz nozīmīgām ārienes izmaiņām, kādas kopš akmens laikmeta piedzīvojuši cilvēki, tāpēc cilvēcei jābūt gatavai, ka šādas izmaiņas notiks vēlreiz.

Tā kā mūsdienu cilvēka smadzenes ir trīs reizes lielākas, nekā mūsu senčiem, līdzīgas pārmaiņas gaidāmas arī nākotnē, bet līdz ar to mainīsies arī cilvēku galvaskausa forma.

Savukārt gēnu inženierija, kura jau mūsdienās kļuvusi par realitāti, cilvēku izskatu ietekmēs tādējādi, ka nākotnes vecāki varēs saviem bērniem "pasūtīt", piemēram, matu un acu krāsu.

Tomēr nopietnākās izmaiņas būšot tad, kad cilvēku rase kolonizēs Saules sistēmu un izies ārpus tās robežām. Jaunā vide cilvēkus padarīs līdzīgākus radībām, kas izskatās pēc stereotipiskiem citplanētiešiem.

Savukārt gaismas trūkuma dēļ cilvēku acis kļūs daudz lielākas, bet āda - pigmentētāka, jo tas būs nepieciešams, lai organisms sevi aizsargātu no ultravioletā starojuma kaitīgās ietekmes.

Tāpat doktors Kvans uzskata, ka pēc 100 000 gadu cilvēku vaigi kļūs biezāki, un tas, pēc viņa vārdiem, būs saistīts ar zemo gravitāciju, kāda ir aiz Saules sistēmas robežām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!