Ar elektroniskās mikroskopijas metodes palīdzību doktors Markuss Hartings no Utrehtas universitātes Nīderlandē noteica, ka lodīšu ķimiskais sastāvs ir analoģisks kalnu minerāļiem, kas tikuši izkausēti Čiksulubas krāterī. Šīs lodītes ir pārstrādājusi erozija un tieši šīs pārstrādes rezultātā daļa no lodītēm pārvietojās uz nogulsnējumu slāņiem, kas saistās ar dinozauru izmiršanas periodu.
Jaunākos slāņos doktors Hartings atklāja slaveno nezemes izcelsmes irīdija slāni. Šo irīdiju atrod daudzviet uz Zemes – tiek uzskatīts, ka tas uz planētas izplatījies pēc liela debesu ķermeņa kritiena apmēram dinozauru izmiršanas laikā.
Tādā veidā fakti liecina, ka irīdija slānis nav saistīts ar Čiksulubas meteorītu. Taču rodas jautājums: kas kļuva par iemeslu tam, ka izveidojās šis irīdijas slānis, ja ne meteorīta trieciens? Zinātnieki uzskata, ka mūsu Saules sistēma pirms 65 miljoniem gadu izgāja caur blīvu kosmisko putekļu mākoni. “Iespējams, tajā laikā daudz meteorītu nokļuva Zemes atmosfērā un tajā sadega,” uzskata doktors Hartings. Irīdijs šādā veidā nokļuva atmosfērā, bet pēc tam arī augsnē un nosēdās ģeoloģiskajās nogulsnēs.
Uz jautājumu, vai Čiksulubas meteorīts varētu novest pie masveidīgas dzīvnieku izmiršanas uz mūsu planētas? Doktors Hartings apgalvo, ka tas ir iespējams. Taču īsti skaidrs, vai Čiksulubas meteorīta kritiens kļuva par dzīvnieku izmiršanas cēloni, joprojām nav. Šaubas rada fakts, ka daudzi dzīvnieki – piemēram, krokodili un bruņurupuči – šo periodu pārdzīvoja. Līdz ar to gigantisku meteorītu kritieni varētu arī nekļūt par planetāra mēroga katastrofu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
