Foto: Reuters/Scanpix
Pētnieku komanda no Igaunijas un Somijas iemācījusies noteikt, kad cilvēks mirs, un, pēc zinātnieku vārdiem, tests, ar ko varēs noteikt nāves laiku, būs pieejams ikvienā laboratorijā.

Šim "nāves testam" nepieciešams asins paraugs, ar kura palīdzību var izskaitļot cilvēkus ar paaugstinātu nāves risku no dažādām slimībām, sākot ar sirds un asinsvadu saslimšanām un beidzot ar vēzi.

Kā liecina raksts, kas publicēts žurnālā "PLOS Medicine", ar šo analīžu palīdzību var tikt identificēti arī praktiski veseli cilvēki, kuriem ir nosliece uz agru nāvi.

Zinātnieki, kas sastādījuši šo testu, cer, ka tas palīdzēs identificēt cilvēkus ar slēptām slimībām, lai, laicīgi iejaucoties mūsdienu medicīnai, viņi varētu dzīvot ilgāk, tomēr ir skaidrs, ka daudziem šādu analīžu ideju pieņemt būs ļoti grūti.

Savā pētījumā zinātnieki ar vairāk nekā 100 ķīmiskajām vielām analizēja 17 345 kopumā veselu cilvēku asins paraugus. Pēc tam viņi dažus gadus sekoja līdzi vairāku brīvprātīgo veselības stāvoklim, īpašu uzmanību pievēršot šajā laikā nomirušo asins analīzēm.

Šo novērojumu rezultātā pētnieki atklāja četrus ķīmiskos signālus jeb biomarķierus, kas tuvāko piecu gadu laikā prognozē augstu nāves risku no jebkādas slimības. Visi četri savienojumi sastopami asinīs, bet visi ir atkarīgi no asins līmeņa.

Pētījuma rezultāti apstiprinājās pat tad, kad zinātnieki ņēma vērā citus veselību ietekmējošus faktorus, piemēram, smēķēšanu, aptaukošanos, alkohola lietošanu, vecumu, asinsspiedienu un holesterīna līmeni.

Noskaidrojās, ka līdz šim tikai viens no četriem biomarķieriem - albumīns - tika saistīts ar cilvēka veselības stāvokli.

"Īpaši interesanti ir tas, ka šie biomarķieri atspoguļo nāves risku no ļoti dažādiem saslimšanas tipiem, tādiem kā sirds slimības vai vēzis. Šķiet, ka tie norāda uz vispārēju ķermeņa vājumu un mazspēju.

Mūsu nākotnes plānos ietilpst izpētīt, vai pēc biomarķieru līmeņa var tikt identificēts iespējamais nāves iemesls," stāsta Somijas Molekulārās medicīnas institūta pētnieks Johaness Ketunens.

Pēc viņa vārdiem, vēl daudz darba ir priekšā, pirms šis tests varētu tikt ieviests plašā lietošanā. Turklāt pastāv bažas par vairākiem psiholoģiskiem un juridiskiem šāda testa lietošanas aspektiem.

Piemēram, daži cilvēki, uzzinot testa rezultātu, darītu visu, lai savestu kārtībā savu veselību, savukārt citi var pakļauties fatālam noskaņojumam. Tāpat pastāv bažas, ka šos datus savā labā varētu izmantot apdrošināšanas un pensiju kompānijas, pēc vajadzības mainot prēmijas un izmaksas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!