Jauna Marsa minerālu karte, kas sastādīta uz Eiropas pavadoņa "Marsa Ekspresis" spektroskopa "Omega" datu bāzes, ļaus zinātniekiem detalizēti noskaidrot Sarkanās planētas vēsturi. Kā raksta žurnāls Science, dzīvība uz Marsa, visdrīzākais, bija planētas agrīnajā bērnībā.
Jauna Marsa minerālu karte, kas sastādīta uz Eiropas pavadoņa "Marsa Ekspresis" spektroskopa "Omega" datu bāzes, ļaus zinātniekiem detalizēti noskaidrot Sarkanās planētas vēsturi. Kā raksta žurnāls Science, dzīvība uz Marsa, visdrīzākais, bija planētas agrīnajā bērnībā. Spriežot pēc kartes, Marss savā vēsturē ir izgājis cauri trim izteiktām ģeoloģiskām fāzēm. Pirmā ēra, Phyllocian, noritēja no planētas dzimšanas līdz 4 miljardus gadu tālai pagātnei. To raksturo mālainu silikātu veidošanās, kam bija nepieciešama ar ūdeni bagāta vide. Pēc Marsa klimata dramatiskām izmaiņām, ko, iespējams, izsauca vulkāniskā aktivitāte, sākās jauna fāze – Theiikian. Atmosfērā tajā laikā nokļuva daudz sēra. Apkārtējā vide kļuva ļoti skāba, bet ūdens, veidojot savienojumus ar sēru, radīja sulfātus.

Apmēram pirms 3,5 miljardiem gadu sākās trešā ēra – Siderikan. Ūdens uz Marsa vairs nebija atlicis, tas saglabājās tikai sniega cepuru veidā uz abiem Sarkanās planētas poliem. Veidojās dzelzs oksīdi, kas nehidratējas. Tieši šie oksīdi, kā uzskata pētnieki no Francijas Orsē astrofizikas institūta, ir atbildīgi par planētas virsmas sarkano krāsu. Zinātnieku komanda tāpat noskaidroja perspektīvākos apgabalus uz Marsa virsmas dzīvības meklēšanai: Terra Meridiani, Arabia Terra, Marwth Vallis, Syrtis Major un Nili Fossae.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit