“Dekorācijas stils ir unikāls ne tik lielā mērā no mākslinieciskā viedokļa, bet pēc satura un izmantotajām krāsām,” komentē Pavlos Florencos, salas vēstures departamenta direktors.
Līdz šim Kiprā tikuši atrasti tikai divi līdzīgi sarkofāgi. Viens no tiem atrodas Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzejā, bet otrs – Britu muzejā Londonā, taču to krāsas ir vairāk pabalējušas.
Pēc Florencosa vārdiem zārks – kas krāsots sarkans, melns un zils uz balta fona – datējams ar 500. gadu p.m.ē., kad grieķu kultūras ietekme šajā Vidusjūras salā pastiprinājās. Paredzams, ka kapenēs atrastie trauki palīdzēs noskaidrot precīzāku datējumu.
Eksperti uzskata, ka kapavietas dekorācijās redzams varonis Uliss skatos no Homēra Iliādas un Odisejas. Vienā lielā gleznojumā Odisejs un viņa biedri izbēg no aklā Ciklopa alas, noslēpušies aitu barā. Citā atainota kauja starp grieķiem un trojiešiem no Iliādas.
Arheologi uzskata, ka šie skati norāda uz zārkā ievietotā cilvēka statusu. “Kāpēc jāizvēlas šos divus fragmentus no Homēra un kāpēc atsaukties uz Ulisu? Iespējams, tas norāda uz mirušā raksturu – viņš varētu būt bijis karavīrs,” tā Florencos.
Citi zīmējumi atainot figūru, kas nes smagi ievainotu vai mirušu vīru, un lauvu, cīnāmies ar mežacūku zem koka. Tajos saistība ar Homēra poēmām netiek saskatīta.
Ilgu mutisku tradīciju ar netiešu balstīšanos uz vēsturiskiem notikumiem pārstāvošie Homēra eposi tiek uzskatīts, ka tikuši sacerēti apmēram 800. gadā p.m.ē. un pierakstīti 6. gadsimtā pirms Kristus.
Kapenes tika atrastas apvidū ar vairākām senām kapsētām, kas piederēja netālajai Palepafosas pilsētai..