Līdz šim tika uzskatīts, ka jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs 15. gadsimtā pēc lielo ģeogrāfisko atklājumu veikšanas no Jaunās pasaules uz Eiropu atvedis sifilisu. Beidzot viņa reputācija nedaudz uzspodrināta – zinātnieki, iespējams, atraduši pierādījumus tam, ka šī baisā slimība Eiropā jau bijusi vēl pirms Kolumba diženajiem ceļojumiem uz Ameriku.
Laika gaitā izskanējušas vairākas versijas par to, kā sifiliss nonācis līdz Eiropai. Populārākā no tām - "Kolumba teorija". Šī hipotēze paredz, ka viens vai vairāki Kolumba apkalpes locekļi ar seksuāli transmisīvo slimību aplipinājušies Karību salās un vēlāk atveduši uz Eiropu.
Izdevums The Telegraph ziņo, ka Vīnes Medicīnas Universitātes zinātnieki izpētījuši mirstīgās atliekas no kādas senas apbedījuma vietas Austrijā. Uz vairāku skeletu zobiem atklātas pazīmes, ka mirušais sirdzis ar sifilisa paveidu, kuru bērns pārmantojis no savas mātes.
Apbedījuma vieta datēta ar 14. gadsimtu - laiku, kad Kolumbs vēl nemaz nebija dzimis, kur nu vēl devies ekspedīcijās. Kā vēsta izdevums, zinātnieki drīzumā veiks sīkāku izpēti, lai gūtu drošu apstiprinājumu atrasto kaulu vecumam.
Līdz šim pirmās zināmās liecības par sifilisu Eiropā bija fiksētas 15. gadsimta beigās - laika posmā no 1494. līdz 1498. gadam. Tā kā Kolumbs no savas pirmās ekspedīcijas uz Jauno pasauli Spānijā atgriezās 1493. gadā, ir pašsaprotami, ka tika vainots viņš.
Tiesa, par spīti austriešu zinātnieku nesenajiem atklājumiem, daudzi pētnieki joprojām turas pie pārliecības, ka tieši Kolumba apkalpe Eiropā ievazājusi sifilisu - tam esot virkne neapgāžamu pierādījumu.
Kā liecina Pasaules Veselības organizācijas dati, aptuveni 36 miljoni cilvēku visā pasaulē sirgst ar sifilisu. Katru gadu ar šo seksuāli transmisīvo slimību saslimst 12 miljoni ļaužu.
