Darbi šajā sfērā tika prezentēti Londonā notikusajā seminārā par zinātnes un tiesu medicīnas mijiedarbības problēmām, ko organizēja inženier- un fizisko zinātņu pētniecības padome.
Pētījumi, par ko ir runa, iespējams, ļaus izmeklētājiem iegūt kvalitatīvas nospiedumu kopijas tur, kur tie palikuši neievēroti vairākas dienas vai pat nedēļas. Pētījumi ir vērsti arī uz nospiedumu atklāšanu uz ieročiem vai spridzekļu fragmentiem, t.i., uz objektiem, kur tos parasti atklāt ir īpaši grūti.
Dabrs, kas norit doktora Sjū Džikelsas no Londonas karaliskās koleldžas vadībā, ir fokusēts uz maksimāli iespējamāš informācijas iegūšanu no pirkstu nospiedumiem, tai skaitā to ķīmisko sastāvdaļu un tā, kā tie mainījušies laika gaiā.
Liela daļa organiskā materiāla, ko cilvēki atstāj uz priekšmetiem, kam viņi pieskaras, ir tā saucamās tauku molekulas jeb lipīdi. "Pirkstu nospiedumos ir milzīgs daudzums lipīdu," skaidro doktore Džikelsa, "un tas paver plašas iespējas."
Britu pētnieki, saprotot to, kā sadalās organiskie komponenti pirkstu nospiedumos, mēģina atrast metodi, kā iegūt informāciju no salīdzinoši veciem nospiedumiem, tā, lai varētu kaut ko arī pateikt par tos atstājušo cilvēku.
Pēc doktores Džikelsas vārdiem, pieaugušie, bērni un vecāki cilvēki atstāj ķīmiski atšķirīgus nospiedumus. Turklāt narkomāni parasti izdala viņu izmantojamo vielu metabolisma produktus, kamēr smēķētāji - kotinīnu, kas veidojas nikotīna sadalīšanās cilvēka organismā rezultātā. Izmantojot šīs zināšanas, zinātnieki strādā ar narkoloģiskajām klīnikām, lai noskaidrotu, kā tiei pirkstu nospiedumus maina tie vai citi prepratāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
