Noskaidrots, kā cilvēka senči sāka lietot alkoholu
Foto: AFP/Scanpix

Cilvēka spējas pārstrādāt etilspirtu, izrādās, nekādā veidā nav saistītas ar zemkopības rašanos un spirtu saturošu dzērienu lietošanu – nepieciešamā gēnu mutācija pirmo reizi izpaudusies pirms 10 miljoniem gadu, kad cilvēkveidīgie pērtiķi nokāpa no kokiem un sāka ēst puvušus augļus.

Pie šādiem secinājumiem nonākusi amerikāņu zinātnieku komanda, kas savu pētījumu publicējusi žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences.

Daudzi zinātnieki alkoholisma iemeslu saskata faktā, ka ģenētiskā līmenī cilvēka organisms vēl nav pielāgojies pie etilspirta, lai gan alkoholiski dzērieni pazīstami jau kopš neolīta laikiem (apmēram astoņus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras).

Tomēr Metjū Karigans (Carrigan) un viņa kolēģi no Santafē koledžas Floridā izpētījuši, kā alkoholdehidroģenēzes IV (ADH4) ferments - pirmais ferments, kas nodrošina etanola pārstrādi barības pārstrādes sistēmā, - funkcionējis 70 miljonu gadu ilgajā primātu evolūcijā.

Noskaidrojies, ka ADH4 cilvēka senčiem "sācis darboties", pateicoties vienai vienīgai gēnu mutācijai, kas notikusi aptuveni pirms 10 miljoniem gadu.

Zinātnieki apgalvo, ka hronoloģiski šī mutācija sakrīt ar hominīdu pievēršanos sauszemes dzīvesveidam - nokāpuši no kokiem, šie dzīvnieki (cilvēku senči, šimpanzes un gorillas) sāka ēst zemē nokritušus iepuvušus augļus.

Periodā, kad trūka pārtikas resursu, indivīdi, kas spēja pārstrādāt šādu pārtiku, ieguva lielākas iespējas izdzīvot, nekā viņu sugas brāļi.

Etilspirta saturs pārbriedušos tropu augļos ir aptuveni tikpat liels, kā alkohola devās, ko ārsti sauc par veselībai lietderīgām ("mērenas devas"). Turklāt tas nemaz nav tīrs alkohols, bet cietas pārtikas sastāvdaļa ("uzkoda").

Pēc raksta autoru domām, cilvēka organisma evolucionārā līmenī pielāgojās tieši šādai alkohola uzņemšanas formai, nevis pie stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kādus cilvēki iemācījās izgatavot līdz ar cilvēces attīstību.

Comment Form