Sen zināms, ka, sākot kasīties, lai tiktu vaļā no niezēšanas, var panākt tieši pretēju efektu, bet tagad zinātnieki apgalvo, ka viņiem izdevies apminēt šo mīklu, kāpēc ir tā, ka jo vairāk kasies, jo vairāk niez.

Pirms dažām desmitgadēm tika secināts, ka kasīšanās izraisa mērenas ādas virsmas sāpes, taču tagad speciālisti ir pārliecināti, ka situācija ir komplicētāka, jo kasīšanās laikā smadzenes izdala serotonīnu, kas tikai pastiprina niezi.

Šī pētījuma vadošais speciālists - Vašingtonas universitātes Niezes pētīšanas centra (Washington University's Centre for the Study of Itch) Čžou-Fen Čeņs - paziņojis, ka sāpes niezei var aizkavēt tikai uz neilgu laiku, un tas notiek tādēļ, ka muguras smadzeņu nervu šūnas galvas smadzenēm niezes signālu vietā nodod sāpju signālus.

 "Problēma ir tāda, ka brīdī, kad smadzenes saņem sāpju signālus, tās reaģē, izstrādājot neiromediatoru serotonīnu, kura pamatfunkcija ir palīdzēt kontrolēt šīs sāpes," skaidrojis doktors Čeņs.

Pēc viņa vārdiem, serotonīna lomu sāpju kontrolē zinātnieki atklājuši jau pirms dažiem desmitiem gadu, bet tagad pirmo reizi atklāta korelācija starp šī neiromediatora sekrēciju un niezi.

Pētījuma gaitā zinātnieki radījuši tādu peļu šķirni, kurām trūka gēnu, kas atbild par serotonīna izstrādāšanos. Kad šīm modificētajām pelēm ievadīja vielu, kas parasti izraisa niezi, peles kasījās daudz mazāk, nekā viņu "normālās" sugas māsas.

Savukārt, kad šīm ģenētiski modificētajām pelēm tika injicēts serotonīns, viņas kasījās tieši tāpat, kā parastie grauzēji.

"Pētījuma rezultāti apstiprina ideju, ka nieze un sāpju signāli tiek nodoti pa dažādiem, tomēr savstarpēji saistītiem ceļiem. Kasīšanās var mazināt niezi, radot maznozīmīgas sāpes, bet, kad ķermenis reaģē uz sāpju signāliem, atbildes reakcija var būt niezes pastiprināšanās," skaidrojis Čeņs.

Lai gan serotonīna līmeņa samazināšanās palīdz pazemināt jutīgumu pret niezi, doktors Čeņs uzskata, ka būtu nepraktiski niezi ārstēt ar serotonīna samazināšanu, jo šis neiromediators piedalās arī augšanas, novecošanas, kaulaudu metabolisma, garastāvokļa regulācijas un citos procesos.

Pēc viņa vārdiem, serotonīna bloķēšanai varētu būt bīstamas sekas visam organismam un cilvēki zaudētu dabiskās spējas kontrolēt sāpes.

Tā vietā doktors Čeņs rekomendē iejaukties serotonīna un muguras smadzeņu nervu šūnu "komunikācijas" procesos, vājinot niezes signālu nodošanu galvas smadzenēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!